20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas izdošana ārvalstij Kriminālprocesa likuma kontekstā
4
Mg.iur.
Jānis Ievītis
Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurors,
Rīgas Stradiņa universitātes lektors, RSU doktorants 
Dr.iur.
Ilona Bulgakova
zvērināta advokāte, Latvijas Biznesa koledžas docente* 

Par personas izdošanas problēmām pēdējā laikā ir izteikušies daudzi sabiedrībā zināmi tiesību speciālisti un iestāžu atbildīgās amatpersonas.1 Saistībā ar konkrētu izdošanas gadījumu ir pat pieņemts Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums. Minētais liecina par izdošanas problemātiku, konkrētāk – izdodamās personas tiesību nodrošināšanas problēmu pastāvēšanu.2

Tā kā neviens tiesību speciālists, konstatējot problēmas personas izdošanas ārvalstij procesā, kā arī politiķi, atzīstot problēmu, tā arī nav piedāvājuši konkrētus priekšlikumus, raksta autori piedāvā savu redzējumu esošās procedūras uzlabošanai. Tādējādi raksta mērķis ir izpētīt personas izdošanas ārvalstij aktualitāti Kriminālprocesa likuma 66. nodaļas kontekstā.

Izdošana jeb ekstradīcija ir viena no centrālajām problēmām starptautiskajās krimināltiesībās un kriminālprocesā. Izdošana nosaka personas nodošanas procesu citai valstij kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, kas pēc būtības nozīmē, ka personai jāstājas attiecīgas ārvalsts kriminālvajāšanu, iztiesāšanu vai sprieduma izpildi veicošās institūcijas priekšā.

Juridiskajā literatūrā ir izteikti vairāki viedokļi par izdošanas institūta tiesisko izcelsmi. Dažādās valstīs, pat Eiropas reģiona līmenī, izdošanas jautājumi tiek risināti, piemērojot dažādas juridiskās procedūras, tādējādi attieksme pret šo tiesību institūtu dažādu valstu zinātnieku un speciālistu darbos nav viennozīmīga. Piemēram, noziedznieku izdošana tiek uzskatīta pat par izteikti administratīvu jautājumu, ja lēmumu pieņem valdība vai cita iestāde, nevis tiesa. Turpretim daļa zinātnieku izdošanu traktē kā starptautisko krimināltiesību sistēmas atsevišķu institūtu, norādot uz visu materiālo normu komplekso apvienošanu. Tomēr pamatā izdošana tiek skatīta kriminālprocesuālajā plāksnē, jo satur kriminālprocesuālā institūta pazīmes – izdošanas procesā tiek lemts par cilvēka, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, izdošanu citai valstij, vienlaikus ievērojot noteiktas procesuālas garantijas.

Izdošanas procedūra ļauj nodrošināt soda neizbēgamību, neskatoties uz valstu tiesību sistēmu dažādību, tā nodrošina iespēju efektīvi kontrolēt noziedzību starptautiskajā līmenī. Izdošanas jautājuma aktualitāti apliecina arī statistikas dati. No Ģenerālprokuratūras gada pārskata statistikas izriet, ka 2012. gadā ir izskatīti un izlemti 595 lūgumi par personas izdošanu tranzītam un izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā.3

 

I. Izdošanas ārvalstij tiesiskie pamati un to (ne)pietiekamība

Latvija ir noslēgusi vairākus līgumus ar ārvalstīm par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kuros tiek risināti arī izdošanas jautājumi. Konkrēti:

1) 1993. gada 3. februāra līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

2) 1993. gada 14. aprīļa līgums starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

3) 1994. gada 21. februāra līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

4) 1995. gada 23. maija līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;

5) 1996.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
naivi jautājumi
26. Augusts 2013 / 22:38
0
ATBILDĒT
Vispār jau, lemjot par apcietinājumu, tiesai \"pirmsšķietami\" ir tomēr jāpārbauda, vai vispār ir kādi personas vainas pierādījumi. Tad kāpēc, izdot uz ASV, tas nav vispār jāpārbauda? Otrkārt- izdodot arī jāpārbauda, vai Latvijā tas vispār ir noziegums un kāds sods par tādu noziegumu ir paredzēts Latvijā. Ja ASV par to paredzēts nāves sods, tad var izdot tikai ar nosacījumu, ka nāves sods piemērots netiks. Tas pats attiecas uz brīvības atņemšanas soda ilgumu. Ja Latvijā par tādu noziegumu sods 5 gadi, bet ASV 25, tad var izdot tikai ar nosacījumu, ka ASV nepiespriedīs vairāk par 5 gadiem. Iespējas ASV piespriesto sodu izciest Latvijā arī ir jāparedz. Citādi Latvija vairs nav neatkarīga valsts, bet ASV pakļauta teritorija.
:)
22. Augusts 2013 / 15:16
0
ATBILDĒT
AT pārbaude bija viskrutāka, pēc principa \"rimstieties un nemuldiet, jo, tak, runa ir par ASV\"
Es
22. Augusts 2013 / 11:18
0
ATBILDĒT
arī nesaprotu, par ko šajā lietā ir tāds \"cepiens\"?! Par to lēmusi AT, ST, MK, spriests TM un citās iestādēs, un gan jau viņu rīcībā ir pamatoti fakti, ko uz āru nesaka.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties