Vai ECT spriedums šajā lietā bija negaidīts? Vai žurnālistu avotu aizsardzība ir absolūta, un kāds ir Tiesas sniegtais pamatojums avotu aizsardzībai? Kādi ir ECT izstrādātie pamatprincipi žurnālistu avotu aizsardzībai, un kā vērtēt spriedumu "Nagla pret Latviju" šajā kontekstā? Šie ir daži no problēmjautājumiem, kurus vēlamies analizēt šajā rakstā.

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē

Vārda un preses brīvībai ir fundamentāla nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā un indivīda pamattiesību īstenošanā. ECT ir vairākkārt uzsvērusi preses īpašo "sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par tai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem.² Tiesa ir norādījusi ne tikai uz masu plašsaziņas līdzekļu funkciju informāciju izplatīt, bet arī uz sabiedrības tiesībām to saņemt.³ Plašsaziņas līdzekļu pienākums tradicionāli ir bijis uzraudzīt likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas darbību un informēt par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, lai ikviens pilsonis varētu paust savu nostāju un līdzdarboties valstij būtisku jautājumu risināšanā. Kā norādījusi Lielbritānijas Augstākā tiesa, plašsaziņas līdzekļi ir galvenais avots, caur kuru pilsoņi tiek brīdināti⁴ un informēti par politiskiem jautājumiem.⁵ Plašsaziņas līdzekļu brīva, profesionāla un aktīva darbība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts varas lēmumu caurskatāmību un varas atbildību sabiedrībai.⁶

Mūsdienu informācijas laikmetā daudzi autori uzsver pētnieciskās žurnālistikas būtisko lomu demokrātijas nostiprināšanā, izpētot un sniedzot sabiedrībai informāciju, kas patiesībā notiek.⁷ Pētnieciskā žurnālistika ir lielā mērā atkarīga no pieejas sabiedrībai būtiskai informācijai, tai skaitā tādai informācijai, kurai var būt piešķirts slepenības statuss noteiktas valsts institūcijas vai privātas organizācijas ietvaros. Preses pieeja konfidenciālai, bet sabiedrībai būtiskai informācijai ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja žurnālisti var garantēt informācijas avotu konfidencialitāti un anonimitāti.