Ārstniecības personu profesionālo pārkāpumu lietu sarežģītību galvenokārt nosaka tas, ka ne tiesai, ne vairumam lietas dalībnieku parasti nav speciālu zināšanu un iemaņu medicīnā, kas būtiski apgrūtina lietas apstākļu noskaidrošanu un izvērtēšanu. Taču arī šīs lietas prasa taisnīgu un objektīvu risinājumu, jo dzīvība un veselība ir ikvienas personas augstākās vērtības. Latvijas Republikas Satversmes un starptautiskie tiesību akti (piemēram, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija) garantē šo vērtību aizsardzību, vienlaikus izvirzot prasību taisnīgi noskaidrot lietas apstākļus.²

Ekspertīzes nepieciešamība un eksperta atzinumam izvirzāmās prasības

Lai izvērtētu, vai ārstniecības persona ir saucama pie atbildības, tiesai jāspēj rast atbildes, vai konkrētā ārstniecība ir bijusi kļūdaina, kā arī vai tieši tās rezultātā pacientam radies kaitējums. Šo jautājumu noskaidrošanai tiesai visbiežāk jānozīmē ekspertīze. Gan civilprocesā, gan kriminālprocesā, gan arī administratīvā pārkāpuma lietā ekspertīzes nozīmēšanas pamats ir līdzīgs.³ Ekspertīzi nozīmē gadījumos, kad lietai nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai jāveic pētījums, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.⁴ Ekspertam ir pienākums dot atzinumu.⁵ Atzinumu eksperts dod savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.⁶

Civilprocesā ekspertīze ir viens no pierādīšanas līdzekļiem,⁷ bet kriminālprocesā – izmeklēšanas darbība.⁸ Eksperta atzinums var būt viens no pierādījumiem civilprocesā un kriminālprocesā.⁹ Administratīvā pārkāpuma lietā eksperta atzinums tiek uzskatīts par pierādīšanas līdzekli.¹⁰

Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.¹¹ Diemžēl praksē joprojām nereti ir gadījumi, kad tiesa par to, vai eksperta atzinums ir objektīvs un pamatots, spriež tikai pēc ekspertu zināšanām un pieredzes, a priori deklarējot eksperta atzinumā paustās atziņas par neapšaubāmām.