Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam² izstrādāja likumprojektu paketi, lai pilnveidotu komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošinātu iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski. Ministru kabinets 2013. gada 28. maijā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā" un ar to saistītos piecus likumprojektus un iesniedza tos izskatīšanai Saeimā.³ Šī gada 26. septembrī Saeima likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā" atbalstīja pirmajā lasījumā (Saeimas reģ. Nr. 699/Lp11).

Likumprojektu pakete tika izstrādāta ilgstošu diskusiju rezultātā kopumā vairāk nekā 10 darba grupas sēdēs, kurās piedalījās komerctiesību un komercķīlas tiesību eksperti un praktiķi, Latvijas Universitātes mācībspēki, pārstāvji no Uzņēmumu reģistra, Latvijas Republikas Patentu valdes (turpmāk – Patentu valde), Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības "Ārvalstu investoru padome Latvijā", kā arī atsevišķās darba grupas sēdēs tika pieaicināti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes. Tieslietu ministrija pateicas organizācijām un iesaistītajām personām, kas aktīvi piedalījās Tieslietu ministrijas rīkotajās darba grupas sēdēs un ar saviem priekšlikumiem un viedokļiem veicināja likumprojektu izstrādi.

Šajā rakstā autors Tieslietu ministrijas uzdevumā sniegs ieskatu par būtiskākajām izmaiņām, ko paredz likumprojekts "Grozījumi Komercķīlas likumā" (turpmāk – likumprojekts).

Komercķīlas priekšmets

Praksē palielinās tendence ieķīlāt intelektuālo īpašumu (mantiskās tiesības uz intelektuālā īpašuma objektiem), piemēram, tiesības uz preču zīmēm un patentiem. Vienlaikus šobrīd pastāv situācija, ka vienu un to pašu objektu ieķīlā pēc atšķirīgiem noteikumiem – izdara ierakstu Patentu valdes vestajos reģistros par ieķīlājumu, kā arī ieķīlā kā komercķīlas priekšmetu. Turklāt, ņemot vērā, ka bezķermeniskas lietas ietver arī mantiskās tiesības uz intelektuālā īpašuma objektiem, tad atbilstoši Komercķīlas likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktam un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 5. punktam jau šobrīd komersants un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kā arī individuālais uzņēmums, zemnieku saimniecība un zvejnieku saimniecība intelektuālo īpašumu var ieķīlāt tikai kā komercķīlu. Savukārt pārējām personām, t. sk. fiziskām personām, nav iespējams intelektuālo īpašumu ieķīlāt kā komercķīlu.

Likumprojekts pielīdzina reģistrācijai pakļautām kustamām lietām arī nacionālās procedūras kārtībā reģistrētas preču zīmes, dizainparaugus, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, piešķirtus Latvijas patentus un Eiropas patentus, kuros Latvija ir norādītā valsts un par kuriem Patentu valdes oficiālajā izdevumā ir publicēts tulkojums. Proti, minētos objektus turpmāk varēs ieķīlāt tikai kā komercķīlu, kā arī, ņemot vērā, ka reģistrācijai pakļautās kustamās lietas var ieķīlāt jebkurš tiesību subjekts (Komercķīlas likuma 3. panta otrā daļa), turpmāk minētos objektus varēs ieķīlāt arī jebkura juridiskā un fiziskā persona.

Personām, kas jau šobrīd var intelektuālo īpašumu ieķīlāt kā komercķīlu, likumprojekts paredz tikai citādu administratīvo procedūru, proti, atbilstoši Komercķīlas likuma 18.