Oktobra sākumā mūsu kaimiņvalsts Lietuvas sabiedrību satricināja TV pārraide, kurā tika noliegti un pārinterpretēti 1991. gada 13. janvāra jeb "Asiņainās svētdienas" notikumi Viļņā, kad padomju specvienības izrēķinājās ar Lietuvas brīvību aizstāvošajiem demonstrantiem – 14 cilvēki toreiz gāja bojā, simti tika ievainoti. Daļu no neapbruņotajiem civilistiem sabrauca padomju tanki, daļa tika nošauta.

Minētajā raidījumā daudzu citu atklāsmju vidū īpaši, protams, izcēlās kāds padomju Ļeņingradas "žurnālists" Aleksandrs Ņevzorovs, apgalvodams, ka pats esot redzējis slaktiņa upurus un viņš jau nu gan viegli varot atšķirt cilvēku, ko sabraucis tanks, no tāda, pār kuru braukalēts ar žiguli vai krazu provokatīvā nolūkā sakropļot līķi...

Nepārsteidz nedz Lietuvas sabiedrības, nedz amatpersonu asā reakcija. Lietu izskata arī Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kuras "jurisdikcijā" atrodas skandalozo raidījumu translējušais Pirmais Baltijas kanāls.

Vienlaikus, protams, sākušās debates par vārda brīvību ar/bez robežām.

Tomēr šķiet, ka šajā gadījumā galva nav daudz jālauza, jo velosipēds jau vienreiz ir izgudrots. Rietumeiropas un starptautiskās tiesas gadu desmitiem ir slīpējušas praksi, izvērtējot padomju režīma cienīgā pārinieka – nacionālsociālisma – apoloģētu tiesības uz vārda brīvību.

Tā, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt norādījusi, ka no vārda brīvības tvēruma tiek izslēgta ne vien rasisma, genocīda u.tml. naida ideju sludināšana, bet arī skaidri pierādītu vēsturisku faktu – kā, piemēram, holokausta – noliegšana vai revidēšana.

Uz savas ādas vārda brīvības robežas tādējādi ir izbaudījuši daudzi rūdīti naciķi, piemēram, arī "slavenais" britu pseidovēsturnieks Deivids Ērvings (David Irving), kurš cita starpā "atklājis", ka holokausta nemaz nav bijis un arī Aušvices koncentrācijas nometnes gāzes kameras ir tikai izdomājums. Vairākas valstis D. Ērvingu ir pasludinājušas par nevēlamu savās teritorijās (persona non grata), tai skaitā Austrija, Kanāda, Vācija, Itālija, Austrālija u.c. Zīmīgi arī, ka šogad, kad beidzās viņam noteiktais 20 gadu aizliegums iebraukt Vācijā, šīs valsts viesnīcu asociācija paziņoja, ka neļaus D. Ērvingam apmesties savās viesnīcās. Sabiedrība pievienojās tieslietu sistēmas viedoklim.

Secinājums skaidrs: domā, ko runā!