2013. gada 13. septembrī tika publiskots Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) atzinums par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām.1 Analīze tika veikta, lai rastu veidus, kā uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, un stiprinātu valdības darbu, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu.
Piedāvāto reformu mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un vairāku likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielinās Ministru prezidenta loma Ministru kabineta darba organizēšanā un samazinās valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā, raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus.
Drīz pēc ziņojuma publiskošanas, 16. septembrī, izmantojot Satversmes 47. pantā minētās tiesības un balstoties uz minēto ekspertu atzinumu, Valsts prezidents Andris Bērziņš nāca klajā ar likumdošanas iniciatīvu – vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai viņš izteica priekšlikumus Ministru kabineta darba stabilizēšanai un efektivizēšanai.2 Valsts prezidents piedāvāja Saeimai arī jau izstrādātu grozījumu projektu trijos Satversmes pantos un vairākos Ministru kabineta iekārtas likuma pantos, kā arī aicināja Saeimu apsvērt iespēju attiecīgi grozīt Saeimas Kārtības rulli.
11. oktobrī prezidenta izteiktos priekšlikumus uzklausīja un apsprieda Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē, uz kuru bija aicināti arī Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidošanai locekļi un Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos.
Arī "Jurista Vārds" jau ir informējis par šo Valsts prezidenta iniciatīvu, organizējot lietpratēju aptauju, kurā viedokļus par piedāvātajām konstitucionālajām reformām pauda Aivars Endziņš, Arvīds Dravnieks, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Edvīns Danovskis un Linards Muciņš.3
Turpinot apspriest šos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā to, ka jau 16. novembrī paredzēta Valsts prezidenta kancelejas, Publisko tiesību institūta un Politologu biedrības kopīgi rīkota K.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
