12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)
Redaktora sleja
Atšķirīgā Latvijas un Igaunijas dzīve
3

Pagājušajā nedēļā sniedzu apskatu par oktobra notikumiem Lietuvā. Tagad to darīšu arī par otru mūsu kaimiņvalsti – Igauniju. Šoreiz pat vairs necentīšos taisnoties par savu ziņkāri.

Jāsaka, ka ar Igauniju ir nedaudz atšķirīga situācija. Igaunijā pārsvarā tiek šķetināti no mums un Lietuvas atšķirīgi juridiski "kāzusi".

Sākumā par kopīgo. Visas trīs Baltijas valstis diskutē par valsts budžetu. Igaunijā valdība ir apstiprinājusi budžeta projektu, nodēvējot to par ilgtspējas un sociāli atbildīgas valsts budžetu. Pensiju sistēmai atvēlēts par 35 miljoniem un veselības sistēmai – par 62 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā. Tiek turpinātas reformas izglītības sistēmā, stiprinātas valsts aizsardzības spējas un finansiālā stabilitāte. Nodokļu sistēma joprojām būs stabila, vienkārša un caurskatāma.

Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijā valsts domā, kā ierobežot pārmērīgu alkohola lietošanu. Igaunijā kā viens no risinājumiem tiek minēta Skotijas pieredze, ar likumu nosakot minimālo cenu alkohola produktiem.

Protams, lielu ievērību ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā guva Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Delfi AS v. Estonia", par ko drīzumā būs ekspertu diskusija arī "Jurista Vārdā".

Neskatoties uz kopīgām lietām, atšķirīgais ir uzskatāmāks. Igauniju atšķir tās apmātība (labā nozīmē) ar informācijas tehnoloģijām. Uz āru tā sevi visvisādos veidos pasniedz kā "e-tīģeri". Pat tviterī izveidots speciāls konts: @e-estonia.

Oktobra beigās Eiropas Padomes tikšanās laikā Igaunijas premjerministrs aktīvi uzsvēra digitālā tirgus un elektroniskā paraksta atzīšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs par nozīmīgu pasākumu Eiropas ekonomikas attīstībā. Igaunijai šai jomā ir daudz, ko rādīt un stāstīt citām valstīm. Septembra beigās Tallinā premjers pat Eiropas Komisijas viceprezidentei uzdāvināja personalizēto ID karti un komisāre varēja izmēģināt elektronisko parakstu. Igaunijā elektroniskajiem pakalpojumiem ir plašs klāsts, sākot no elektroniskas nodokļu deklarēšanas un beidzot ar e-vēlēšanām.

Oktobra sākumā Igaunijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās varēja balsot arī elektroniski. Igaunijas prezidents klātienē iepazīstināja Francijas informācijas tehnoloģiju ministri ar Igaunijas e-vēlēšanu sistēmas iespējām un drošību. Par e-vēlēšanām tviterī bija lasāmi daudzu apmierinātu cilvēku komentāri. Citēšu tikai vienu: "Atrodoties Kalifornijā, divu minūšu laikā nobalsoju Igaunijas pašvaldību vēlēšanās."

Atšķirībā no Latvijas, kur pašvaldību deputāti mēdz kandidēt parlamenta vēlēšanās, Igaunijā nesenajās pašvaldību vēlēšanās kandidēja 93 parlamenta deputāti. 60 parlamenta deputāti pat tika ievēlēti, tomēr lielākā daļa neatteiksies no parlamenta deputāta mandāta.

Paliekot uzticīgs e-lietām, Igaunijas sociālo lietu ministrs kontekstā ar diskusiju par jaunu Eiropas Parlamenta tabakas direktīvu uzsvēra, ka Igaunija neplāno e-cigaretes aizliegt tirgot parastajos veikalos.

Savukārt ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas mērķis ir būt starp tām valstīm, kuras ir vismazāk korumpētas. Un arī šī mērķa sasniegšanai atbildes tiek meklētas e-risinājumos. Varētu likties, ka Igaunija visiem problēmjautājumiem cenšas radīt e-risinājumus.

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Svins
14. Novembris 2013 / 10:12
0
ATBILDĒT
Drīkst painteresēties, kāda Jums pašam ir izglītība?
Gvido
13. Novembris 2013 / 17:08
0
ATBILDĒT
Veicot savus pilnvarnieka pienākumus esmu labi iepazinis Igaunijas likumdošanu. Igaunija ir tiesiska valst, kura tiek ievērotas cilvektiesības un personas tiesības. Neviena Igaunijas normartīvajā akta nav tāda sarkano fašistu-komunistu noziedzīgā režīma ieveistā atsauksme uz neesošiem, nerakstītiem normatīvajiem aktiem ka tas ir Latvijā-\\\'vispārpieņemtas sabiedrības normas\\\" ! Kura tad sabiedrība tas ir pieņēmusi? Un kad? un kādā veidā ? tās tika pieņemtas? Kur tad ar tām vispārējām sabiedrībā pinemtajam normam var iepazīties? Kā tad ar to satversmes garantēto principu-katram ir tiesības zinat savas tiesības esamību praksē? Mistisks murgs !!! Igaunija nav tāda noziedzīga likuma, kurš paredzētu tiesisko aizsardzību tikai vienai valsts iedzīvotāju kategorijai-pilsoņiem ! Igaunijā, kā jau nvisās tiesikās valstīs likumu skaidro-interpretē tā izdevejs, nevis kā latvijā-izpildītajs ar pamatskolas izglītību Tāpēc, pirms meklēt netīrumus kaimiņa apaksbiksēs, iesaku izpētit savas , pa 20 gadiem savalkātās un nemazgātas, no utīm mudžošas apenes !
atsya > Gvido
14. Oktobris 2016 / 00:48
0
ATBILDĒT
++++++++++
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties