Augstākās tiesas interneta mājaslapā publicēts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses līgumsodu piemērošanā apkopojums, ko veikuši senators Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un senatora palīgs Mg.iur. Gunvaldis Davidovičs.
Apkopojuma ievadā norādīts, ka līgumsods ir viens no visbiežāk lietotajiem saistību tiesību pastiprināšanas veidiem blakus galvojumam, ķīlai (hipotēkai) un rokasnaudai. Līgumsoda regulējums CL 1716.–1724.1 pantā dod plašas iespējas to noteikt dažādos veidos un apmērā, un tieši līgumsoda apmēra jautājumi kļūst par daudzu tiesā izskatāmu lietu strīdu galveno priekšmetu. Šādu strīdu izskatīšanā tiesām jāpiemēro ne tikai minētās Civillikuma (turpmāk – CL) normas, bet, pildot pienākumu nodrošināt taisnīgus spriedumus, jāvadās arī pēc CL 1. un 1415. panta noteikumiem par tiesību izlietošanu labā ticībā un tādu darījumu spēkā neesamību, kas vērsti uz likumiem vai labiem tikumiem pretējiem mērķiem vai likumu apiešanu, kā arī patērētāju tiesību īpašas aizsardzības normām. Taču tiesu praksē parādās arī citi ar līgumsodiem saistīti jautājumi, kas kļūst par Augstākās tiesas Senāta izskatīšanas priekšmetu.
Veicot apkopojumu, tika izpētīts vairāk nekā 400 Senāta nolēmumu (aptver gan Senāta spriedumus un lēmumus, gan arī senatoru kolēģijas rīcības sēžu lēmumus) par laiku no 2008. gada janvāra līdz 2013. gada aprīlim, necenšoties parādīt visus tos nolēmumus, kuros Senāta judikatūra pauž noteiktu nostāju, bet izklāstot to uz viena vai divu līdzīgu nolēmumu pamata. Daļa šo spriedumu ir publicēti Augstākās tiesas mājaslapā, bet apkopojumā iekļauti arī daudzi iepriekš nepublicēti. Atzīmējams, ka, pilnveidojot Augstākās tiesas mājaslapā ietverto informāciju, ir kļuvuši pieejami tematiski izvērsti dažādu veidu judikatūras nolēmumu sistematizēti klasifikatori. Tāpat, lai sniegtu dziļāku ieskatu kādā konkrētā jautājumā, tiesu prakses apkopojumā iekļauti atsevišķi pirmās un apelācijas instances tiesas nolēmumi.
Laikā, kad pētāmie nolēmumi jau bija atlasīti un tapa šis tiesu prakses apkopojums, Saeima 2013. gada 20. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi Civillikumā" ("Latvijas Vēstnesis", Nr. 128 (4934), 4.07.2013.; spēkā no 1.01.2014.). Minētie grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas tiesu praksi. Līdz ar to spēkā stāšanos daļa šajā apkopojumā norādīto risinājumu zaudē aktualitāti. Tiesām, vadoties no apkopojumā atrodamajām Senāta atziņām, nav "akli" jāseko pirms CL grozījumiem paustajām Senāta tēzēm, bet saprātīgi jāvērtē, cik tās atbilst Eiropas Savienības Tiesas praksei un CL grozījumiem līgumsoda regulējumā un varētu būt noderīgas katra konkrētā strīda izskatīšanā.
Līgumu disciplīna, civiltiesisko saistību pienācīga pildīšana ir svarīgi mantisko attiecību stabilitātes un tautsaimniecības sekmīgas attīstības priekšnoteikumi. To veicināšanai kalpo arī CL noteiktie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp līgumsods. Piemērojot šos līdzekļus, ir jāievēro Latvijas Republikas Satversmē ietvertie tiesiskuma, taisnīguma un tiesisko attiecību dalībnieku vienādas aizsardzības principi, nenoliedzot līgumu brīvību, bet nepieļaujot tādu līgumsoda un citu līdzekļu izmantošanu, kas pārmērīgas bardzības dēļ ekonomiski iznīcina pusi vai neliela pārkāpuma dēļ atņem tai izredzes uz sekmīgu darbību ilgtermiņā.
Līgumsodu daudzveidība
Saskaņā ar CL 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu. Termins "pametums" ir ļāvis dažādos veidos izteikt, kāda satura mantisku samazinājumu parādniekam jācieš par saistības nepildīšanu. Šī daudzveidība raksturota apkopojuma 1. nodaļā, vēršot lasītāja uzmanību uz gadījumiem, kad līgumsoda noteikšana neatbilst likuma noteikumiem.
Izplatītākais veids ir līgumsoda noteikšana procentos no neizpildītās saistības vērtības (cenas). Senātā izskatītajās lietās šis līgumsoda noteikšanas paņēmiens izpaužas apmēra ziņā ļoti plašā diapazonā, sākot no nelieliem apmēriem, piemēram, 10% gadā, līdz pavisam ekstrēmiem – 10% par katru kavējuma dienu. Pirmās instances tiesu, apelācijas un kasācijas instanču tiesu prakses analīze šo apmēra ziņā atšķirīgo līgumsodu piemērošanā sniegta apkopojuma 2. nodaļā. Gadījumi, kad tiesa atbrīvojusi parādnieku no līgumsoda samaksas, minēti 3. nodaļā, bet gadījumi, kad līgumsoda noteikums nav ticis atzīts par tiesisku, plašāk atspoguļoti 4.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.