Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu dzīvē, bet arī skaidri iezīmēja jaunas esības sākumu.2 Tiesību doktrīnas līmenī3 noteikti vairs nav jārunā par to, ka mūsu likumdošanas akti nepazīst morālo kaitējumu vai aizsargā personu tikai izņēmuma gadījumos, kad to tieši paredz likums.
Šobrīd vairāki normatīvie akti paredz tiesiskas sekas par morālo kaitējumu. Kopā ar Civillikumu 19 likumi4 tieši paredz nemantisku kaitējumu un nosaka tiesiskas sekas par tā nodarīšanu. Taču, atvēlot normatīvi plašāku vietu personas nemantisko tiesību un interešu aizsardzībai, aizvien paliek aktuāli vairāki jautājumi: (1) vai nemantisko labumu regulējuma sistēma normatīvajā līmenī ir palikusi skaidrāka; (2) vai nemantisko aizskārumu aizsardzība tiesā ir kļuvusi mazāk apgrūtinoša un (3) vai mantiskas kompensācijas noteikšana par nemantisku kaitējumu ir kļuvusi adekvātāka? Šī raksta mērķis ir mēģinājums rast atbildes uz šiem jautājumiem un iezīmēt pozitīvās un negatīvās tendences saistībā ar nemantisko kaitējumu.
1. Tiesiskais regulējums un normatīvo aktu sistēma
Lai gan normatīvā bāze attiecībā uz nemantisko (morālo) kaitējumu ir būtiski paplašinājusies, tomēr nav pamata apgalvot, ka ir pilnīga skaidrība par nemantiskā kaitējuma definējumu, saturu un vietu tiesību aizskārumu gradācijā. Šo neskaidrību ir veicinājis likumdevējs, ieviešot pat jaunus terminus, kas līdz šim nav guvuši atbalstu ne tiesību teorijā, ne arī normatīvajos aktos. Šajā jomā no likumdošanas puses pēdējo gadu laikā nav veikti uzlabojumi, lai tiesību aktus sakārtotu vienotā sistēmā un novērstu atšķirīgo un pat reizēm pretrunīgo terminoloģiju.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā5 ir izmantota terminoloģiju, kura ir pretēja līdz šim tiesību teorijā un praksē pastāvošajai. Ar šo likumu ir ieviests pilnīgi jauns un pretējs eksistējošajam iedalījumam civiltiesībās zaudējumu iedalījums: personai ar ceļu satiksmes negadījumu var tikt nodarīti materiālie un nemateriālie zaudējumi (19. p.).
Par personai nodarītiem materiāliem zaudējumiem ceļu satiksmes negadījumā tiek atzīti zaudējumi sakarā ar cietušās personas: ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju zaudējumu un nāvi (19.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
