1992. gadā stājās spēkā likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību",1 kurā tika sniegts regulējums vēsturiski izveidotajām attiecībām, kad uz zemes īpašuma esošā ēka ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu. Speciālā regulējuma ieviešana pretstatā Civillikumā2 ietvertajai koncepcijai, kura nostiprināta 968. pantā, nosakot, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, atbilda arī paša Civillikuma skatījumam, kad atsevišķās situācijās uz zemes īpašuma varēja atrasties ēka, kura piederēja citai personai. Par to liecina Civillikuma 969.–972. pantā ietvertais regulējums, paredzot pieļaujamo situāciju risinājumu ar ēkas pāriešanu zemes īpašnieka īpašumā (ar vai bez atlīdzības) vai zemes lietojuma nodibināšanu (noma, patapinājums u.tml.) starp zemes īpašnieku un ēkas cēlēju.
Zīmīgi ir tas, ka Civillikuma regulējumā netiek izmantots jēdziens "ēkas īpašnieks" attiecībā uz gadījumiem, kad ēka uzbūvēta uz svešas zemes. Tādējādi likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. pantā sniegtais speciālais regulējums pamatoti sniedza pagaidu noregulējumu situācijai, kad zemes īpašums un ēkas īpašums ir uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem uz laiku līdz ēku apvienošanai ar zemi vienā īpašumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.