10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)
Redakcijas sleja
Astoņas reizes garāki likumi
1

Gandrīz pirms gada, 2012. gada 12. decembrī, Valsts prezidents un tieslietu ministrs izdeva rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Tajā noteikts: lai nodrošinātu pārskatāmāku, kvalitatīvāku un ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu, ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, ir jāizstrādā priekšlikumi tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī jārada priekšnoteikumi pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai.

Pamazām iztek šajā rīkojumā noteiktais laiks, līdz kuram jārada reāli priekšlikumi tā saukto normu plūdu apturēšanai Latvijā. Nevarētu teikt, ka par šo jautājumu būtu notikušas plašas publiskas diskusijas. Tāpēc vēl jo vairāk ar interesi tiek gaidīti priekšlikumi. To nozīmīgums varētu pārsniegt nacionālo līmeni.

Nesamērīgi garie likumprojekti un tos paskaidrojošie dokumenti dzen izmisumā ne tikai likuma lietotājus, bet arī pašus likumdevējus. Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur.

Žurnālā The Economist 23. novembrī publicēts raksts Outrageous bills, ar jautājumu – kāpēc ASV Kongress raksta tik garus likumus? Likumdošanas iniciatīvu apjomi sasnieguši tādus apmērus, ka parlaments pat dažkārt spiests atteikties lemt par tiem, jo parlamentāriešiem nav pa spēkam ar tiem iepazīties. Piemēram, Imigrācijas likuma projekts izklāstīts uz 1300 lappusēm un Pieejamās aprūpes likums (Affordable care act) uz 2400 lappusēm.

1948. gadā ASV Kongresa pieņemto likumu garums bija vidēji 2,5 lappuses, savukārt tagad – 20 lappuses. Turklāt šim salīdzinājumam izmatoti ne pārāk sarežģīti likumi, kas ir salīdzinoši īsi. Tādējādi apmēram 60 gadu laikā ASV likumu teksti kļuvuši astoņas reizes garāki. Salīdzinājumā ar 1948. gadu mūsdienās Kongress pieņem mazāku skaitu likumu, toties daudz garākus. Kā vienu no iemesliem garajiem likumiem The Economist min datorizāciju, kas ļaujot mūsdienās rakstīt gandrīz bezgalīgi garus dokumentus. Tas Kongresu iedzen strupceļā.

Tātad normatīvo aktu plūdi nav tikai Latvijas problēma. Tā ir kļuvusi par visas mūsdienu cilvēces problēmu. Jaunās tehnoloģijas cilvēkam mazinājušas spēju vienlaikus izteikt savu domu kodolīgi un precīzi, datorizācija ļāvusi cilvēkiem pilnveidot grafomānijas iemaņas.

Vēl viens no iemesliem pārmērīgajam likumu daudzumam un garumam ir cilvēku savstarpējās uzticības un goda vārda nozīmes samazināšanās, ko likumdevējs cenšas kompensēt, savstarpējās attiecības regulējošās normas detalizēti iekļaujot likumā.

Iespējams, visi šie procesi izskaidro sociālā portāla Twitter popularitāti, jo tas uzjundījis cilvēku ilgas pēc īsas un skaidras komunikācijas. Tomēr daudziem izteikt savu domu 140 rakstu zīmēs izrādās milzīgs izaicinājums.

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
.
10. Decembris 2013 / 11:37
0
ATBILDĒT
No otras puses, bieži vien uzvirmo diskusija, ka tieši datorizācijas (jo īpaši - sociālo portālu) dēļ mūsu rakstītprasme iet mazumā. Respektīvi, cenšoties izteikt vienkāršus domugraudus pēc iespējas īsāk, tiek iedragāta mūsu prasme rakstīt arī sarežģītākus tekstus. Tādēļ, gatavojot ar tiesībām saistītus dokumentus, tie sanāk pārāk gari un samaksloti, jo daudziem ir problēmas izteikt domu plašāk kā 140 zīmēs.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties