Ir 7. janvāris, tomēr laimes vēlējums nav ierobežots laikā. Tāpēc "Jurista Vārds" redakcija vēl mūsu valstij un žurnāla lasītājiem laimīgu 2014. gadu un tādu zirga spērienu (pēc ķīniešu horoskopa 2014. ir zirga gads), kas izšķeļ ne tikai eiro, bet arī jaunus, kopīgus, vienojošus mērķus un gribasspēku! Turklāt – tikai cilvēku sadarbība var būt labklājības valsts pamatā.

Interesanti akcenti, pārdomas par iepriekšējo gadu un prognozes (vēlējumi) ir rodami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu runās.

Svētku runām īpaši svarīgs ir sākums un noslēgums. Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa runa sākās ar "Esiet sveicināti 2014. gada pirmajā dienā!" un noslēdzās ar vēlējumu "Lai mums izdodas!". Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess sasveicinājās ar "Labvakar" un atvadījās ar "Laimīgu jauno gadu, mīļā Igaunija!", bet Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzrunu sāka ar "Mani mīļie tautieši" un beidza ar vārdiem "Lai piepildās visi jūsu sapņi! Vēlu jums veselību un laimi!".

Savā runā Lietuvas prezidente norādīja uz Lietuvas valsts atbildību nacionālā un visas Eiropas līmenī. Aizgājušais gads pierādīja, ka pasaule uzticas Lietuvai un šī uzticība ir arī palielinājusi lietuviešu ticību pašiem sev un savai valstij. Cilvēkiem par to ir jājūtas pagodinātiem un lepniem. Balsoties uz šo uzticību, visiem kopā jāveido vēl stiprāka Lietuva. Katra cilvēka ikdienas uzvaras ir visas Lietuvas uzvaras. Cilvēki ir kopīgi atbildīgi par savas valsts nākotni.

Arī Igaunijas prezidents savā runā iekodējis šo ideju. T.H. Ilvess norādīja, ka cilvēkiem ir lielākas iespējas nekā valsts institūcijām mainīt to, kas ikdienā notiek nepareizi. Izmaiņām jānotiek katrā indivīdā, jo tieši katra mūsu rīcība vistiešāk ietekmē līdzcilvēkus. Piemēram, ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj tieši cilvēki, tādējādi apdraudot apkārtējos. Tā nav valsts, bet cilvēku izšķiršanās. Turklāt Igaunijas prezidents aicināja nedomāt par Igauniju kā par mazu valsti. Tā nebūt neesot! Igaunijā ir viena no labākajām izglītības sistēmām, kurā zināšanas gūst talantīgi bērni. Jau tagad Igaunija vairākās nozarēs ir "pasaules lielvalsts", no kuras mācās citas valstis.

Latvijas Valsts prezidents runā vēlēja katram cilvēkam svarīgo – veselību, stiprumu, saticīgumu un savstarpēju atbalstu. Zolitūdes traģēdija ir pierādījusi, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā arī pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām. Izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana kļūs par mērauklu cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij.

Tāpat mūsu prezidenta runā parādījās sadarbības ideja. A. Bērziņš norādīja, ka tikai kopā, plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Latvija – esam mēs visi.

Triju prezidentu runām atšķiras mērogs un arī saturs, tomēr tajās ir vairākas kopīgas ideja. Viena no tām ir jau minētā sabiedrības locekļu savstarpējā sadarbība, kas ietver arī ideju konkurenci, bet ne personīgu noniecināšanu.

Arī tiesību sistēmas efektivitāte atkarīga no tiesību piemērotāja vērtībām. Tāpēc atbilde uz jautājumu par labāku dzīvi nav gaidāma no valsts. Tā rodama mūsos pašos.