Nesen igauņi nosvinēja ievērojamu jubileju – 20 gadus kopš Igaunijas Īpašuma likuma (turpmāk – IĪL) spēkā stāšanās. Par godu šim notikumam Tartu Universitātē 2013. gada 28. un 29. novembrī tika rīkota zinātniska konference.
Situācija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad tika pieņemts šis likums, gan Igaunijā, gan Latvijā bija līdzīga. Ne viņiem, ne mums toreiz nebija īpaši dziļas izpratnes par to, kā darbojas privātā īpašuma tiesiskais regulējums. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā vispirms bija jāpieņem likumi, kas nodrošināja privātā īpašuma reālu ienākšanu ekonomiskajā apritē, – par privatizāciju un denacionalizāciju, un tikai pēc tam tika pieņemts likums par to, kā šis privātais īpašums tiek regulēts. Igauņiem tas bija IĪL, mums – Civillikums (turpmāk – CL). Taču ar to kopīgās attīstības pazīmes arī beidzas.
Mūsu lielā priekšrocība (kā toreiz domājām) bija tā, ka Latvijā vēl pirmskara periodā tika pieņemts CL, turpretim igauņi šādu likumu gan bija izstrādājuši, taču nebija paguvuši pieņemt. Kā nereti izrādās – tas, ko kādreiz uzskatījām par mūsu lielo priekšrocību, izvērties par "klupšanas akmeni". Kā parādīja minētās konferences gaita, igauņu likums darbojies sekmīgāk, salīdzinot ar atjaunoto CL.
Tāpēc, sekojot līdzi konferences gaitai, radās pārdomas par šo divu dažādo pieeju kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.
Klausoties konferencē Tartu ne vienreiz vien atkārtoto apgalvojumu, ka IĪL visus šos 20 gadus praksē darbojies tik labi, ka nav nepieciešamas nekādas būtiskas izmaiņas, gribot negribot radās pārdomas, kādēļ to pašu nav iespējams apliecināt attiecībā uz CL "Lietu tiesību" daļas darbību Latvijā.
Midasa pieskāriens
Pirmā un galvenā IĪL pazīme, kas atšķir to no CL, ir šī likuma strukturālā un saturiskā atbilstība vienam noteiktam, gan zinātnē, gan tiesu praksē aprobētam standartam. IĪL taisīts pēc Vācijas likuma parauga. To vērtējuši likuma veidošanas gaitā iesaistītie vācu eksperti.
IĪL paredz abstrakcijas principu, kas ir raksturīga Vācijas Federatīvās Republikas Civilkodeksa (turpmāk – BGB) pazīme. Abstrakcijas principa pamatā ir ideja, ka īpašuma nodošanas tiesiskā pamata (causa) jeb "apņemšanās darījuma" spēkā neesamība neietekmē pašas īpašuma nodošanas jeb "rīcības darījuma" spēkā esamību. Ir autori, kuri saskata šos divus darījumu tipus arī Latvijā,1 kaut gan iedalījumam ir nozīme tikai tādās tiesību sistēmās, kas balstītas uz abstrakcijas principu.2 Šeit nebūtu vietā aprakstīt šī principa sarežģīto ģenēzi vācu tiesībās.3
Abstrakcijas principa darbības uzskatāmai ilustrācijai vislabāk der metafora, ko konferencē lietoja Skotijas likumdošanas komisijas komisārs (Scottish Law Comission) E. Stīvens (Andriew Steven) savā referātā par jauno Skotijas zemes reģistrācijas likumu (The New Scottish Law of Land Registration (turpmāk – LLR)).
Reģistrācijas sekas atbilstoši Skotijas 2012.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.