14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)
Skaidrojumi. Viedokļi
Igaunijas Īpašuma likuma un Civillikuma atjaunošanas 20 gadi
6
Dr.iur.
Jānis Rozenfelds
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts  

Nesen igauņi nosvinēja ievērojamu jubileju – 20 gadus kopš Igaunijas Īpašuma likuma (turpmāk – IĪL) spēkā stāšanās. Par godu šim notikumam Tartu Universitātē 2013. gada 28. un 29. novembrī tika rīkota zinātniska konference.

Situācija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad tika pieņemts šis likums, gan Igaunijā, gan Latvijā bija līdzīga. Ne viņiem, ne mums toreiz nebija īpaši dziļas izpratnes par to, kā darbojas privātā īpašuma tiesiskais regulējums. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā vispirms bija jāpieņem likumi, kas nodrošināja privātā īpašuma reālu ienākšanu ekonomiskajā apritē, – par privatizāciju un denacionalizāciju, un tikai pēc tam tika pieņemts likums par to, kā šis privātais īpašums tiek regulēts. Igauņiem tas bija IĪL, mums – Civillikums (turpmāk – CL). Taču ar to kopīgās attīstības pazīmes arī beidzas.

Mūsu lielā priekšrocība (kā toreiz domājām) bija tā, ka Latvijā vēl pirmskara periodā tika pieņemts CL, turpretim igauņi šādu likumu gan bija izstrādājuši, taču nebija paguvuši pieņemt. Kā nereti izrādās – tas, ko kādreiz uzskatījām par mūsu lielo priekšrocību, izvērties par "klupšanas akmeni". Kā parādīja minētās konferences gaita, igauņu likums darbojies sekmīgāk, salīdzinot ar atjaunoto CL.

Tāpēc, sekojot līdzi konferences gaitai, radās pārdomas par šo divu dažādo pieeju kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.

Klausoties konferencē Tartu ne vienreiz vien atkārtoto apgalvojumu, ka IĪL visus šos 20 gadus praksē darbojies tik labi, ka nav nepieciešamas nekādas būtiskas izmaiņas, gribot negribot radās pārdomas, kādēļ to pašu nav iespējams apliecināt attiecībā uz CL "Lietu tiesību" daļas darbību Latvijā.

 

Midasa pieskāriens

Pirmā un galvenā IĪL pazīme, kas atšķir to no CL, ir šī likuma strukturālā un saturiskā atbilstība vienam noteiktam, gan zinātnē, gan tiesu praksē aprobētam standartam. IĪL taisīts pēc Vācijas likuma parauga. To vērtējuši likuma veidošanas gaitā iesaistītie vācu eksperti.

IĪL paredz abstrakcijas principu, kas ir raksturīga Vācijas Federatīvās Republikas Civilkodeksa (turpmāk – BGB) pazīme. Abstrakcijas principa pamatā ir ideja, ka īpašuma nodošanas tiesiskā pamata (causa) jeb "apņemšanās darījuma" spēkā neesamība neietekmē pašas īpašuma nodošanas jeb "rīcības darījuma" spēkā esamību. Ir autori, kuri saskata šos divus darījumu tipus arī Latvijā,1 kaut gan iedalījumam ir nozīme tikai tādās tiesību sistēmās, kas balstītas uz abstrakcijas principu.2 Šeit nebūtu vietā aprakstīt šī principa sarežģīto ģenēzi vācu tiesībās.3

Abstrakcijas principa darbības uzskatāmai ilustrācijai vislabāk der metafora, ko konferencē lietoja Skotijas likumdošanas komisijas komisārs (Scottish Law Comission) E. Stīvens (Andriew Steven) savā referātā par jauno Skotijas zemes reģistrācijas likumu (The New Scottish Law of Land Registration (turpmāk – LLR)).

Reģistrācijas sekas atbilstoši Skotijas 2012.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
15. Janvāris 2014 / 14:45
0
ATBILDĒT
Jau sen vajadzētu izstrādāt jaunu Civillikumu. Čehijā stājās spēkā pilnīgi jauns Civilkodekss šogad , bet Ungārijā stāsies - 15.03.2014. Un mēs turpinām dzīvot pēc vecā pretrunīgā ar vairākiem robiem likuma, lai katrs varētu šo likumu iztulkot tā, kā vajag un kad vajag, jo līdz galam 1937. g. Civillikumu neviens saprast nevar...skumji...
Armands > Vetinari
16. Janvāris 2014 / 11:58
2
ATBILDĒT
Čehijas un Ungārijas jaunajos civillikumos nav pretrunu un robu?!
Lai arī Latvijas Civillikums tāpat kā jebkurš likums jebkurā valstī nav ideāls, tomēr, tēlaini runājot, Civillikums ir organiski ieaudzis Latvijas tiesību sistēmā, pat vairāk - tas ir viena no sistēmas pamatdaļām, un faktiski visi normatīvie akti privāttiesību jomā tiek izstrādāti, ņemot vērā Civillikuma noteikumus.
Vetinari > Armands
16. Janvāris 2014 / 22:08
0
ATBILDĒT
Es neatbalstu principu „nekas, ka ir slikts, jo galvenais, ka ir kā mūsu”. Turklāt 1937.g.Civillikums ir mūsu un nav mūsu, bet vācu-romiešu, par ko prof. S. Osipovai ir interesants raksts Jurista Vārdā. Bunge rakstījis Civillikuma priekšteci vācu valodā, tikai pēc kāda laika 1864. Vietējo likumu kopojumu iztulkoja latviešu valodā. Vai Jūs kādreiz salīdzinājāt Vietējo likumu kopojumu kaut gan krievu valodā un spēkā esošā Civillikuma redakcijas? Piemēram, Civillikuma 1487.p. nosaka, ka „Ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos NEVAR BŪT SPĒKĀ bez ierakstīšanas zemes grāmatās, tad darījums SAISTA pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām.” Bet Civillikuma 1484.p. paredz, ka „Ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas NAV SPĒKĀ.” Sanāk, ka darījums, kas nav spēkā, bet saista, bet nu, nav spēkā. Vietējo likumu kopojuma krievu redakcijā bija norādīts: „сделка до совершения подлежащаго акта, НЕ СЧИТАЕТСЯ ЗАКЛЮЧЕННОЙ И ПОЭТОМУ НЕ ИМЕЕТ НИКАКОГО ДЕЙСТВИЯ.” un atbilstoši „Когда изложение сделки на письме нужно потому, что она не можетъ имеет в известных случаях ДЕЙСТВИЯ БЕЗ ВНЕСЕНИЯ В ЗЕМЕЛЬНЫЕ КНИГИ, то сделка обязательна сама по себе и без облечения ее в письменную форму”. Vietējo likumu kopojuma vācu redakcijā bija norādīts: “das Geschaeft nicht als vollgezogen, mithin nicht als wirksam anzusehen” „Ist die schriftliche Form erforderlich, um gewisse WIRKUNGEN HERVORZUBRINGEN, ist das Rechtsgeschaeft an sich ALS RECHTSVERBINDLICH ANZUSEHEN“. Salīdzinot visas trīs versijas, vācu versija ir visprecīzākā, jo runa ir par to, ka darījumam bez rakstiskas formas nav to tiesisku seku, resp., rezultāta, kas izpaužas kā tiesību nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana, ko puses vēlas sasniegt (Wirkung), līdz ar ko darījums ir uzskatāms par nenoslēgtu (prezumpcija, ka darījums ir nenoslēgts, bet šī prezumpcija ir atspēkojama), jo, ja ir vienošanās par būtiskām sastāvdaļām, tad darījums tiesiski saista.

Es Jums nosaucu konkrēto piemēru un varu nosaukt vēl vairākus šādus piemērus. Vai tāda 1937. Civillikuma pantu redakcija, kad nevar saprast, ko šis pants nozīmē, nepaskatoties Vietējo likumu kopojumu, kurš nav spēkā, kā arī uz jautājumu par kontinuitāti starp Vietējo likumu kopojuma un 1937. Civillikumu nevar īsti atbildēt, ir tas, par ko jālepojas? Ja Jūs interesē jautājums par kontinuitāti, varētu ieteikt Tieslietu Ministrijas Vēstnesi ((1920 - 1940).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties