Pagājušajā nedēļā Lietuvas ziņu listē uzmanību piesaistīja virsraksts – "2013. gadā pie Lietuvas vienlīdzīgu iespēju tiesībsarga visbiežāk ar sūdzībām vērsušies vīrieši".

Īpašās uzmanības cēlonis, visticamāk, bija publiskā vidē dominējošais priekšstats, ka visaktīvāk iestājas un cīnās par līdztiesīgumu sievietes. Vīriešus tas neinteresē, jo tikai sievietes cieš no dzimuma nelīdztiesīguma. Izrādās, ka Lietuvā no visām sūdzībām, ko saņem vienlīdzīgu iespēju tiesībsargs, 70% iesniedz tieši vīrieši un tikai 30% – sievietes. Vīrieši vairāk izmanto šo juridisko instrumentu, lai iestātos pret diskrimināciju.

Šis gadījums parāda, ka precīza statistika var viegli mainīt priekšstatus. Protams, bez izvērstas analīzes arī statistika var maldināt. Abas metodes ir svarīgas, jo savstarpēji viena otru papildina.

Arī Latvijā būtu jāpievērš lielāka uzmanība statistikas apkopošanai un analīzei. Tas darāms arī tādēļ, ka valstiski lēmumi jāpieņem, balstoties pierādījumos (evidence based policy). Šāds piegājiens padara lēmumu ilgtspējīgāku un atvieglo lēmuma pieņemšanu. Pierādījumos balstītā lēmumu pieņemšanas procesā personas kļūst atbildīgākas. Lēmumi ir izprotamāki, un pēc noteikta laika to ietekme ir precīzi novērtējama.

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā nebūt ne visi politikas plānošanas dokumenti, normatīvie akti u.c. valstiski lēmumi tika pieņemti pilnībā izsvērti. Pagājušajā "Jurista Vārda" numurā profesors Jānis Rozenfelds aicināja pārdomāt, cik pamatoti atjaunojām 1937. gada Civillikumu, nevis izstrādājām jaunu civiltiesību nozares regulējumu. Neesmu pārliecināts, ka apdomība bija līdzsvarā ar nepacietīgu vēlmi pēc iespējas ātrāk atjaunot valsts iekārtu un tiesisko regulējumu.

Lai kāda arī būtu pareizā atbilde, šobrīd valstī ir iestājusies tāda stabilitāte, ka likumdošanas un citu valsts pārvaldes lēmumu pieņemšana būtu jābalsta pierādījumos. Lēmumu pieņemšanai jānotiek uz zināšanu (pētījumu) pamata. Valsts iestādes nedrīkst pieņemt lēmumus "pēc nojautas".

Par katru būtisku reformu jāveic kvalitatīvs pētījums, kurā jāizstrādā argumentēti rīcībpolitikas vai likumdošanas risinājumi, savukārt lēmumu pieņēmējam šāda pētījuma rezultāti jāizvērtē un jāizdara politiska izvēle par labu vienam no risinājuma variantiem.

Efektīva valsts pārvalde balstās pārdomātos lēmumos. Šāda sistēma prasa laicīgi plānot nepieciešamos pētījumus, paredzot tiem vajadzīgos resursus. Šāda lēmumu pieņemšana būtu arī veids, kā mazināt normatīvo aktu "plūdus". Turklāt jābūt arī procesu un izmaiņu vadībai. Jādzīvo gudri gan cilvēkam, gan valstij!