28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļa atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu
2
Mg.iur.
Evija Novicāne
zvērināta advokāte zv. advokātu birojā "Novius", sertificēta maksātnespējas procesa administratore 

Raksta mērķis ir iztirzāt jautājumu par valdes locekļa civiltiesisko atbildību gadījumā, ja kapitālsabiedrība nav savlaicīgi iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, īpašu uzmanību pievēršot šādas atbildības tiesiskajam pamatojumam un atbildības priekšnoteikumiem. Autore rakstā analizē arī jautājumu par to, vai kapitālsabiedrības maksātnespējas gadījumā kreditori var vērsties pret valdes locekli ar individuālu (tiešu) prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Maksātnespēja ir jēdziens, par ko komersanti parasti nevēlas ne domāt, ne runāt. Tā teikt – piesauks vēl nelaimi. Tomēr, lai cik biedējoša, maksātnespēja ir realitāte, ar ko jāsaskaras teju pusei komersantu, bet tikai retais šādā situācijā rīkojas atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem. Proti, Latvijā savlaicīgi iesniegts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikums ir ārkārtīgi rets izņēmums, nevis ierasta prakse. Tā rezultātā cieš biznesa partneri, darbinieki, valsts un komercdarbības vide kopumā – piegādātāji nesaņem naudu par precēm, darbinieki strādā, nesaņemot darba algu, valsts neiekasē nodokļus, tiek sagrauta savstarpējā uzticēšanās biznesa vidē. Šādu negatīvo seku virpulī rodas jautājums, kāda ir uzņēmuma vadības atbildība par savlaicīgu kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu?

 

1. Atbildības tiesiskais pamatojums

Valdes locekļa civiltiesiskā atbildība ir regulēta vairākās Komerclikuma tiesību normās. Tā, piemēram, Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā arī jāatbild par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Taču jāatzīmē, ka Komerclikumā nav atrodams speciāls regulējums par valdes locekļa atbildību kapitālsabiedrības maksātnespējas gadījumā. Arī Maksātnespējas likums par šo jautājumu klusē. Iespējams, tādēļ nereti izskan viedoklis, ka valdes loceklim par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu var piemērot vien administratīvo sodu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pants) un cita veida negatīvas sekas par to nedraud. Jāteic, ka šāds viedoklis ir kļūdains.

Valdes locekļa civiltiesiskā atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu izriet no vispārējām tiesību normām, proti, Komerclikuma 169. panta un Civillikuma delikttiesību normām.

Komerclikuma 169. pantā noteiktais pienākums vadīt kapitālsabiedrību kā krietnam un rūpīgam saimniekam nozīmē, ka valdes loceklim ikdienas darbā jāievēro augsts rūpības standarts. No krietna un rūpīga saimnieka gādības izriet arī pienākums pārzināt un pildīt tiesību aktu prasības. Turklāt tiesiskuma pienākums jeb likumpaklausīga rīcība ir viens no būtiskākajiem valdes locekļa pienākumiem, un tas ir attiecināms gan uz iekšējo, gan arī ārējo tiesību aktu ievērošanu (ne vien Komerclikumu, bet arī citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem u.c.).1 Tas nozīmē, ka valdes loceklim jāpilda tiesību aktos paredzētie amata pienākumi, kā arī jāievēro visi tiesību akti, kas attiecināmi uz kapitālsabiedrību kā tiesību subjektu. Jāuzsver, ka valdes loceklim jārīkojas likumpaklausīgi arī tad, ja tiesību akta neievērošana šķietami atbilst kapitālsabiedrības interesēm (tiesību pārkāpuma pirmšķietamais ekonomiskais izdevīgums neatbrīvo valdes locekli no atbildības).2

No Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā noteiktās prasības ievērot krietna un rūpīga saimnieka gādību izriet arī valdes locekļa pienākums būt informētam par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli (jo īpaši tās likviditāti, rentabilitāti un maksātspēju), kā arī īstenot vadības funkciju, ievērojot kapitālsabiedrības intereses.3 Turklāt valdes loceklim jāņem vērā, ka kapitālsabiedrības intereses būtiski mainās, ja kapitālsabiedrība nonāk finansiālās grūtībās. Proti, adekvātas finanšu situācijas gadījumā kapitālsabiedrības intereses ir peļņas gūšana, ilgtermiņa attīstība un rentabilitāte, aktīvu vērtības paaugstināšana (sk. arī Komerclikuma 1. panta otro daļu).4 Savukārt finanšu grūtību gadījumā kapitālsabiedrības intereses ir kreditoru prasījumu segšana pēc iespējas lielākā apmērā, un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošana (sk. arī Maksātnespējas likuma 1. pantu, 4. panta pirmo daļu).5 Tādējādi, ja kapitālsabiedrībai pastāv kāda no Maksātnespējas likumā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm, kapitālsabiedrības intereses ir jāreducē līdz kreditoru kopuma interesēm, un valdes loceklim tās jārespektē, pildot vadības funkciju. Piemēram, valdes loceklim šādā gadījumā jāatturas no jaunu saistību nodibināšanas vai maksājumu veikšanas atsevišķiem kreditoriem, jo tādējādi tiek kaitēts kreditoru kopuma interesēm. Turklāt, lai nodrošinātu kreditoru kopuma interešu ievērošanu, valdes loceklim savlaicīgi jāiesniedz kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikums. Savlaicīga kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana ir tā sauktais kardinālpienākums (īpaši būtiska kompetence), kas valdes loceklim jāpilda, īstenojot vadības funkciju.6 Šis pienākums ir tik būtisks, jo kapitālsabiedrība par tās saistībām atbild tikai ar savu mantu (sk. Komerclikuma 137. pantu),7 un tādēļ, savlaicīgi neuzsākot maksātnespējas procesu, būtiski samazinās iespējas segt kapitālsabiedrības saistības.8

Kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīga neiesniegšana ir krietna un rūpīga saimnieka gādības pārkāpums.

Būtībā jāsecina, ka kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīga iesniegšana ir krietnam un rūpīgam saimniekam raksturīga (imanenta) rīcība.9 Savukārt maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīga neiesniegšana ir krietna un rūpīga saimnieka gādības pārkāpums.10

Krietna un rūpīga saimnieka gādības neievērošanas sekas ir noteiktas Komerclikuma 169. panta otrajā daļā un Civillikuma 1635. pantā. Proti, šādā gadījumā valdes loceklim ir pienākums atlīdzināt kapitālsabiedrībai nodarītos zaudējumus, bet, ja pastāv vispārējās civiltiesībās noteiktie zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, – arī trešajām personām, piemēram, kreditoriem nodarītos zaudējumus.11

Tiesību pārkāpuma "sākumpunkts" ir brīdis, kad saprātīgi varēja konstatēt, ka kapitālsabiedrībai pastāv kāda no Maksātnespējas likumā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm, kas tai rada pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.12 Tas nozīmē, ka krietna un rūpīga saimnieka gādības mēraukla ir objektīvi abstraktie kritēriji, nevis valdes locekļa subjektīvās spējas vai uztvere. Tādējādi valdes loceklis savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu nevar attaisnot ar subjektīviem kritērijiem, piemēram, pieredzes trūkumu, nezināšanu vai kapitālsabiedrības finansiālā stāvokļa neadekvātu novērtēšanu.13

 

2. Atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

2.1. Atbildības priekšnoteikumi

Valdes locekļa civiltiesiskā atbildība iestājas, ja (1) kapitālsabiedrība nav Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, (2) valdes loceklis ir vainojams par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu un (3) kapitālsabiedrībai ir radušies zaudējumi, kas ir (4) cēloniskā sakarā ar maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

1) Maksātnespējas procesa pieteikuma neesniegšana

No Maksātnespējas likuma 60. panta trešās daļas izriet, ka kapitālsabiedrībai ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 5., 6. vai 9. punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Praksē būtiskākā loma ir Maksātnespējas likuma 57. panta 5. punktā noteiktajai pazīmei – parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Gramatiski iztulkojot šo maksātnespējas procesa pazīmi, var nonākt pie diametrāli pretējiem secinājumiem. No vienas puses, varētu šķist, ka maksātnespējas procesa pieteikums ir jāiesniedz arī tad, ja kapitālsabiedrība nespēj nokārtot neliela apmēra saistības, piemēram, nespēj samaksāt rēķinu par autostāvvietas vai interneta pakalpojumiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Yo
30. Janvāris 2014 / 15:40
0
ATBILDĒT
Kā kreditora prasību ietekmēs atbildētāja iebildums, ka pats kreditors varēja izmantot savas Maksātnespējas likumā nostiprinātās tiesības un iesniegt sabiedrības maksātnespējas pieteikumu kā tās kreditors?
Civillikuma 1776.pants: Tiesību aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību, varēja zaudējumus novērst.
Ex officio Koala
28. Janvāris 2014 / 08:13
0
ATBILDĒT
Paldies, Evija, par rakstu! Uzreiz jaušams, ka cilvēks pazīst drēbi, par kuru raksta.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties