Turpinot A.Elksniņa rakstā iztirzāto tematiku par valsts iestādēm, kas juridiskos pakalpojumus pērk no privātpersonām, kaut arī šajās iestādēs ir juristi vai pat atsevišķi juridiskie departamenti, veicu sīkāku izpēti par Latvijas Republikas tiesām un to saistību ar PVN shēmām.
Izrādās, vairums tiesu ir noslēgušas līgumus ar Kiprā reģistrētu uzņēmumu Goldencourt Limited. Sazinoties ar Kipras kompetento iestādi, uzzināju, ka minētais uzņēmums sniedz ēdināšanas pakalpojumus un ir iesaistīts trijstūrveida darījumos, bet par juridisko pakalpojumu sniegšanu nav ziņu.
Turpinot meklējumus, nācu uz pēdām Polijas uzņēmumam Sudila Zakonnik Sp.Z.o.o., kurš bija saistīts ar Latvijas tiesu lietu izskatīšanu.
Šķetinot pavedienu, atklājās viltīga shēma - tiesas slēdz līgumu ar uzņēmumu Goldencourt Limited, bet lietas nonāk Polijā. Lietu pārvadāšana tiek noformēta ar CMR pavadzīmēm kā preču piegāde ES teritorijā. Pārvadāšanu veic Lietuvā reģistrēts uzņēmums UAB "Tiešnešitis".
Sudila Zakonnik Sp.Z.o.o., izrādās, ir fiziska persona, kuras nekustamajā īpašumā atrodas bēgļu nometnes. Tātad lietas no Latvijas nonāk bēgļu nometnēs, kur bēgļi no Bangladešas, Afganistānas un citām zemēm tās izskata. Pēc izskatīšanas tās tiek kā jauna prece nosūtītas atpakaļ uz Latviju, kur tiesneši tās paraksta un nosūta spriedumus procesa dalībniekiem.
Par lietu izskatīšanu Tiesu administrācija maksā Polijas pusei, Polijas puse slēdz līgumus ar tiesām it kā par lietu pirkšanu, pēc izskatīšnas tiesas it kā pērk no Polijas izskatītās lietas un papildus sniedz pakalpojumus, piemērojot 0% likmi - tiem bēgļiem, kuri izskatījuši pietiekamu skaitu lietu, par pazeminātu maksu tiek pārdotas uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Vārdu sakot, pats velns var kāju nolauzt!
Ja tiek iesniegta apelācijas sūdzība, pirmās instances tiesa lietu pārdod formāli Apgabaltiesai, izdevumi tiek iekļauti saimnieciskās darbības izmaksās, tālāk līdzīga shēma tiek piemērota arī attiecībā uz Augstāko tiesu.
Kad vaicāju Valsts ieņēmumu dienestam par shēmām, iestādes pārstāve skumjā balsī atbildēja, ka neko nevarot padarīt, jo Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi tiek pārsūdzēti Administratīvajā tiesā, kas atceļot iestādes lēmumus un liekot atmaksāt PVN summas. Vienīgā cerība esot uz Konkurences padomi, kura gatavojoties sniegt atzinumu, ka Latvijā ir tiesu kartelis PVN izkrāpšanas shēmā.
Nu, ko, gaidīsim un cerēsim!