11. Marts 2014 /NR. 10 (812)
Skaidrojumi. Viedokļi
Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti
4

Krievijas bruņotie spēki ir pārņēmuši savā kontrolē lidostas un citus stratēģiskus objektus Krimā, ielenkuši Krimā esošās Ukrainas armijas bāzes un uzsākuši ierakumu veidošanu zemes strēlē, kura savieno Krimu ar pārējo Ukrainas teritoriju. Vai Krievija ir veikusi klaju starptautisko tiesību pārkāpumu? Vai arī, kā apgalvo pati Krievija, tā īsteno tiesības aizsargāt savus tautiešus citās valstīs un tādēļ tā rīkojas pilnībā atbilstoši starptautisko tiesību normām? Šajā komentārā apskatīsim būtiskākās starptautisko tiesību normas, kuras Krievija varētu būt pārkāpusi, kā arī izvērtēsim Ukrainas un starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz Krievijas rīcību.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
12. Marts 2014 / 13:17
0
ATBILDĒT
Ļoti gribētos uzzināt konstitucionālo tiesību speciālistu viedokļus. Venēcijas komisija ir sniegusi viedokli par konstitucionālo stāvokli 2010.gada beigās http://www.en.pravo.org.ua/files/Constitutional%20issues/CDL-AD2010044.pdf
Tas, ka 2014.gadā tika atjaunota 2004.gada konstitūcija, kuru, ja es pareizi sapratu 2010.gadā Konstitucionālā tiesa atzina par antikonstitucionālu, ir savdabīgi. Šādā konstitūciju haosā man nav skaidrs, kura konstitūcija ir spēkā, bet kura ir tomēr antikonstitucionāla.
gdf
11. Marts 2014 / 10:00
3
ATBILDĒT
Kaut kā nepārliecina arguments par pašreizējās Ukrainas valdības leģitīmo raksturu. Ja jau vairākās Rietumu valstīs atzīst, tad ir leģitīma? Tāpat ir šaubas, ka valdībai ir reāla kontrole par lielāko daļu Ukrainas teritorijas.
Māris Lejnieks > gdf
11. Marts 2014 / 18:40
5
ATBILDĒT
Atļaušos lūgt piedošanu, raksts tapa, kā saka, uz karstām pēdām, bez niansēta akadēmiska pētījuma, turklāt reducējoties tikai uz starptautiskajām tiesībām. Autori neaplūkoja pašreizējā Ukrainas prezidenta p.i. un valsts konstitūcijas grozījumu leģitimitāti no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo pēc JV redakcijas lūguma būtiskākais bija sniegt nekāvējošu, bez dziļākas akadēmiskas analīzes skatījumu tieši no starptautisko tiesību viedokļa. Tieši un tikai šādā kontekstā tika izteikts viedoklis par jautājumiem, kuros, bez šaubām, būtu analizējamas arī Ukrainas konstitucionālās tiesības. No sava personiskā skatu punkta varu tikai teikt, ka formāli nekonstitucionāla bija arī Latvijas valsts dibināšana 1918.gadā, neatkarības atjaunošana 1990./91.gadā, bet ļoti konstitucionālas izskatījās 1940.gada Saeimas vēlēšanas. Ar to gribu teikt, ka starptautisko tiesību skatu punktam par jaunas valdības atzīšanu vai neatzīšanu tomēr ir būtiska nozīme.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties