Par mērķi konstitūciju pieņemšanai tiek atzīta valsts varas politisko struktūru noformēšana.³ Konstitūcija kā juridiska dokumenta fenomens plašākā nozīmē saistāma ar tiesību attīstību konstitucionālisma teorijas, tiesību recepcijas ietvaros, šaurākā nozīmē nevar neatzīt tās nacionālo dimensiju. Ikvienai tautai un valstij tās konstitūcija ir skaidrs apliecinājums tās suverenitātei un briedumam. Konstitūcijas saturs norāda uz panāktām politiskā kompromisa robežām konkrētajā valstī, bet no dokumenta formas var izdarīt secinājumus par konkrētās valsts konstitucionālās jurisprudences un politiskās domas attīstības līmeni. Jo ilgāks laiks paiet kopš Satversmes pieņemšanas, jo vairāk kļūst acīmredzams mūsu Satversmes tēvu – valsts dibinātāju domas diženums un lakoniskās izteiksmes dzidrums. Satversme ir izcils latviešu juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību.

Konstitucionālisma ietekmē praktiski visās pasaules valstīs ir pieņemtas konstitūcijas, kas nacionālo tiesību aktu hierarhijā ieņem augstākā normatīvā akta vietu. Preambulu kļūdaini būtu uztvert tikai par deklaratīva rakstura paziņojumu, kas labākai uztverei ievietots pirms konstitūcijas. Dažās konstitūcijās (piemēram, Spānijai) ir ievadvārdi, tad virsraksts "preambula" un tikai pēc tam secīgi arī pats preambulas teksts.