1. aprīlis nosvinēts arī "Jurista Vārdā". Tomēr dīvainības, ar ko saprotu kaut ko tādu, kas izraisa izbrīnu vai neizpratni, ir ikdiena. Uzskaitīšu savas dažas pēdējā laikā dzirdētās un lasītās dīvainības. Kādām no tām noteikti ir izskaidrojums, un tās pēc savas būtības ir pareizas.

Austrālijas Augstākā tiesa atzinusi, ka persona var nebūt ne vīrietis, ne sieviete, tādējādi atļaujama personas dzimuma reģistrēšana kā "nenoteikta". Ja krievu valodā šīm trešajam variantam ir jau apzīmējums – "oно", tad latviešu valodas entuziastiem šāda gadījuma apzīmēšana vēl ir priekšā.

Lietuvā administratīvā tiesa jau pieņēmusi lēmumus par atsevišķu Krievijas kanālu translācijas aizliegšanu, kamēr Latvijā un Igaunijā domā un šaubās. Visticamāk, Latvijā viena kanāla translācija arī tiks liegta uz trīs mēnešiem. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā publicētajiem "The Economist" datiem, tikai 6% no Lietuvas iedzīvotājiem ir krievi, savukārt Latvijā – 27% un Igaunijā – 25%.

Informācija par tā sauktā spaisa tirdzniecību un postošo ietekmi uz cilvēka veselību zināma vairākus gadus, tajā pašā laikā tikai šobrīd Saeima izstrādā grozījumus likumos, kas kaut daļēji ierobežos šo narkotiku izplatību. Katru dienu medijos lasām ziņas par apmēram 10 spaisa lietotāju nonākšanu slimnīcā. Saeimā galvenokārt diskutē par aizliegumiem, tomēr aizmirst par tiem, kas jau kļuvuši atkarīgi no šīm vielām. Kas notiks ar tiem, kas vairs nevarēs nopirkt sev nepieciešamo devu? Kāds ir valsts rīcības plāns? Veselības ministrija gan prasot 65 000 eiro spaisa atkarīgo rehabilitācijai. Ja pieņem, ka visā Latvijā tādi ir 1000 cilvēki (ļoti piezemēta prognoze), tad katram no viņiem rehabilitācijai tiks atvēlēti ir 65 eiro. Diez vai šī summa ir pietiekama.

Polija, kurā ir apmēram 40 miljoni iedzīvotāju, pieprasa NATO savā teritorijā izvietot 10 000 NATO kareivjus. Latvija un pārējās Baltijas valstis (kopā apmēram 6,5 miljoni iedzīvotāju) par to runā, tomēr vairāk vēlamības izteiksmē. Poliju no Baltijas valstīm šajā gadījumā atšķir kategorisms.

Krievijas Kinoakadēmijas balvu "Nīke" saņēmusi ukraiņu filma "Haitarma" un lietuviešu filma "Ekskursante". Pasniedzot kino balvu abu filmu veidotājiem, Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis kultūras starptautiskajā sadarbībā teica: lai kas notiktu politikā un ekonomikā, mūs tomēr saista ciešas saites.

Saeimā viskaislīgākās un ilgākās debates notiek tieši par jautājumu, kas saistīts ar Latvijas okupāciju. Satversmes preambulas projekta apspriešana to spilgti parādīja. Tas notiek, neskatoties uz to, ka tā pati Saeima, tāpat kā Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, konsekventi savos lēmumos šo faktu atzinusi. Ja arī kādam vēl ir šaubas, tad šis jautājums būtu risināms zinātniekiem, savukārt likumdevēja enerģija jāvelta citiem jautājumiem, piemēram, jau pieminētajai spaisa izplatības ierobežošanai.

ANO Cilvēktiesību komiteja ir sniegusi priekšlikumus par to, kā būtu jāuzlabo cilvēktiesību aizsardzība Latvijā. Diemžēl publiskajā telpā priekšlikumi tika sašaurināti tikai līdz vienam – par mazākumtautību valodu lietošanu, lai gan ziņojumā ir daudzi citi ne mazāk būtiski priekšlikumi. Piemēram, ka Latvijā nav neatkarīga un objektīva tiesību aizsardzības mehānisma noziegumiem psihiatriskajās slimnīcās, policijā un ieslodzījuma vietās. Iekšējās izmeklēšanas iestādes nav pilnībā neatkarīgas, un izmeklēšanas nav efektīvas. Amatpersonu pārkāpumi tiek nepilnīgi izmeklēti, un vainīgās personas netiek sauktas pie atbildības.

Rēzeknē pašvaldības policija tiks likvidēta. Iemesls – neefektīvi strādā. Netiek analizēta nepieciešamība, bet notiek vadīšanās pēc liktenīgā principa – nav policijas, nav problēmas.

Visbeidzot, nemitīgi sūdzamies par pensijas sistēmu un sākam jau kolektīvi samierināties, ka pēc pāris desmit gadiem uz pensiju varam necerēt, tajā pašā laikā Vācijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības "Allianz Global Investors" veidotajā Pensiju ilgtspējas indeksā Latvijas pensiju sistēma atzīta par vienu no desmit labākajām pasaulē. Tā, lūk!