Ārlietu ministrija nesen ir publiskojusi materiālu, kas, pēc tās sagatavotāju minētā, ir pamatfakti par Latvijas pilsonības un valodas politiku, kā arī atsevišķiem vēstures jautājumiem.
Pilsonības politika Latvijā
Latvijas Republika ir dibināta 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valstiskums tupinājās arī Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā (1940–1990). Rietumu partnervalstis un citas valstis, starptautiskās organizācijas un tribunāli, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinuši okupācijas prettiesiskumu un neatkarīgas Latvijas Republikas de iure pastāvēšanu okupācijas laikā.
Baltijas valstis bija vienīgās trīs Tautu Savienības dalībvalstis, kuras, noslēdzoties Otrajam pasaules karam, neatguva neatkarību. Tāpēc tikai 1991. gada 17. septembrī Baltijas valstis kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm. 1991. gada 26. decembrī beidza pastāvēt PSRS. Baltijas valstis nav PSRS pēcteces.
1990. gada 4. maijā Latvijas Republika atjaunoja neatkarību, tai skaitā atjaunojot valsts demokrātiskās institūcijas, tiesisko bāzi (Satversmi, Civillikumu un citus likumus), īpašuma tiesības, pilsonību.
Tādējādi Latvija atjaunoja to personu un viņu pēcnācēju statusu un tiesības, kuri bija atzīstami par pilsoņiem saskaņā ar 1919.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.