Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan Tieslietu ministrija kā tiesībpolitikas veidotājs, mēģinot pēc iespējas precīzāk apjaust jaunās iestādes lomu un uzdevumus; gan Tiesu administrācija, aizvien meklējot iespējas, kā ikdienā labāk tikt galā ar saviem pienākumiem un dot pienesumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā, gan arī pašas tiesas, kurām bija jāiemācas uzticēties un paļauties uz jaunveidoto institūciju. Tādēļ par to, kādi bijuši šie pirmie desmit gadi, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Tiesu administrācijas direktoru Edvīnu Balševicu.
Jūsu kopējais darba stāžs Tiesu administrācijā ir tikpat ilgs, cik pašas iestādes mūžs – apaļi 10 gadi. Tātad esat pieredzējis tās attīstību un izaugsmi no pirmsākumiem līdz pat šim brīdim.
Jā, var sacīt, ka šajā iestādē dažādos amatos strādāju kopš tās pirmsākumiem. Ja pilnīgi precīzi, Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departaments, kurā es iepriekš strādāju, Tiesu administrācijai juridiski tika pievienots aprīlī. Atbilstoši nolikumam pati iestāde ir izveidota ar 2004. gada 1. janvāri, taču faktiski vēl līdz aprīlim noritēja izveides process.
Kas bija Tiesu administrācija toreiz, un kāda tā ir šodien?
Šis laiks noteikti ir bijis visnotaļ interesants. Sākotnējie institūcijas mērķi, iespējams, kādā daļā jau ir pārsniegti, bet kādā – pavērsušies citā virzienā, taču kopumā, es domāju, galvenais mērķis – nodrošināt atbalstu tiesām un zemesgrāmatām – ir sasniegts. Manā uztverē, Tiesu administrācija, runājot draudzīgā valodā, ir tiesu un zemesgrāmatu labā roka, kas nodrošina to darbu, sākot ar telpām, personālvadību, informāciju tehnoloģijām un visām citām lietām, kas nepieciešamas ikdienas pienākumu veikšanai.
Paraugoties atpakaļ uz aizvadītajiem desmit gadiem, nevar noliegt, ka sākuma periods noteikti bija pietiekami izaicinošs tā laika vadītājiem. Funkcijas, ko šobrīd īstenojam, tolaik, līdz Tiesu administrācijas izveidei, lielā mērā bija decentralizētas pašās tiesās, daļēji arī Tieslietu ministrijā un citās institūcijās. Tādēļ, manā skatījumā, Tiesu administrācijas izveides galvenais mērķis bija vairāk stiprināt tiesu neatkarību tieši šajā darba nodrošināšanas procesā, lai to vairāk atdalītu no izpildvaras. Turklāt prakse ir parādījusi, ka no pārvaldības skatpunkta šāda centralizēta pieeja ir daudz efektīvāka, jo var iedibināt vienotu praksi un izmaksu jautājumus visā sistēmā.
Vienlaikus tiesu varas neatkarības stiprināšanas kontekstā domāju, ka šis jautājums ir vēl tālāk attīstāms un būtu analizējams, kāda ir Tiesu administrācijas institucionālā pakļautība. Pašlaik esam Tieslietu ministrijas padotības iestāde. No vienas puses, tas ir optimāls risinājums un varam tā strādāt, taču, no otras puses, pēc valsts varas dalīšanas principa un dziļākās jēgas, būtības vairāk tomēr esam piederīgi pašai tiesu varai, nevis izpildvarai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.