6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)
Redakcijas sleja
Tiesvedības ilgie termiņi – mīts vai realitāte
1

Tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu pamatelementiem, kas īpaši tiek uzsvērts krimināllietās. Tiesas procesam jānoslēdzas ar spēkā stājušos spriedumu saprātīgā laikā. Tomēr konkrēts laika sprīdis, kuru pārsniedzot tiek automātiski atzīts, ka lieta izskatīta nesaprātīgā termiņā, nav noteikts. Katrā lietā apstākļi un tiesvedības ilgums jāvērtē atsevišķi.

Tiesas procesu ilgums Latvijas sabiedrībā tika atzīts par problēma gan 2004. gadā, gan arī 2014. gadā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Tomēr – vai šajos desmit gados tiešām nekas nav mainījies?

Eiropas Komisijas dati rāda, ka citu Eiropas Savienības valstu vidū tiesas procesu ilguma ziņā Latvija ieņem 11.–13. vietu, stabili ierindojoties reitinga vidusdaļā. Visīsākie lietu izskatīšanas termiņi ir Dānijā – vienas lietas izskatīšana vidēji aizņem 15 dienas. Latvijā šis rādītājs ir 180 dienas, bet Portugālē – 810 dienas. Turklāt šobrīd Latvijas tiesās tiek izskatīts vairāk lietu nekā saņemts, tādējādi tiek likvidēti lietu uzkrājumi.

Līdz ar to salīdzinošā aspektā Latvijas situācija nav neparasta un ir jāvērtē kā normāla. Tā nav ne slikta, ne arī teicama.

Tomēr mikrolīmenī situācija nav tik iepriecinoša. Atsevišķu tiesu noslodze un tiesas procesa ilgums rada bažas par lietu izskatīšanas savlaicīgumu. 2014. gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka pirmajā tiesu instancē krimināllietas Kurzemes apgabaltiesā izskata vidēji 45,8 mēnešos, Rīgas apgabaltiesā – 65,5 mēnešos, Zemgales apgabaltiesā – 44,7 mēnešos, Vidzemes apgabaltiesā – 23,9 mēnešos. Rajona tiesās tiesvedības ilgums ir salīdzinoši mazāks. Savukārt apelācijas instancē sevišķi ilgi tiesvedības termiņi ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā (vidēji 20,9 mēneši) un Administratīvajā apgabaltiesā (vidēji 18 mēneši). Pārējās tiesās tie pat ir ļoti normāli. Kasācijas instancē visilgākie termiņi ir Augstākās tiesas Civillietu departamentā – vidēji 14,8 mēneši (salīdzinājumam: Krimināllietu departamentā – 1,3 un Administratīvo lietu departamentā – 2,6 mēneši).

Tātad tiesvedības ilgie termiņi nav problēma, kas raksturīga visām Latvijas tiesām. Tikai atsevišķām tiesām un arī atsevišķos procesa veidos lietu izskatīšana ir nepieļaujami ilga. Tāpēc šīs problēmas vispārināšana ir kļūdaina. Šādi nepamatoti vispārinājumi maldina sabiedrību, un tāpēc veidojas nepamatots viedoklis par tiesu efektivitāti, kas savukārt ietekmē uzticību tiesām un valsts varai kopumā.

Diemžēl joprojām salīdzinoši liels ir atlikto un nenotikušo tiesas sēžu skaits, kam pēdējos gados nav tendences samazināties. Šī problēma prasa kompleksu risinājumu, kas pamatā saistāms ar tiesas sēžu darba organizācijas pilnveidi. Tiesām būtu jānosaka arī kvalitātes rezultatīvie rādītāji. Tāpat joprojām nav pilnībā izmantots alternatīvo strīdu risināšanas metožu (mediācija, samierināšana, šķīrējtiesa) potenciāls.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Litvins G. Tiesvedības ilgie termiņi – mīts vai realitāte. Jurista Vārds, 06.05.2014., Nr. 18 (820), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Baraks Osama
6. Maijs 2014 / 10:52
0
ATBILDĒT
Neesmu iepazinies ar minētā Eiropas tiesvedības ilguma pētījuma metodiku un datu vākšanas kārtību, bet kaut kas te izklausās pagalam dīvaini. Es nekādi nevaru stādīties priekšā, ka vienā valstī lietu vidēji skatītu 15 dienas, bet citā 800, respektīvi, vairāk kā 50 reižu ilgāk. Ne viens, ne otrs skaitlis jau pats par sevi neizklausās reāls, kur nu vēl fakts, ka tik diametrāli pretējus rādītājus vienlaikus var dabūt vienas tiesiskās telpas valstīs.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties