Sākotnēji jānorāda, ka publikācijā izmantotā analīzes metode – teorētiska interpretācija par tiesas sniegto tiesību normu interpretāciju – nebūtu atzīstama kā pilnībā pietiekama praktiskā tiesību normu piemērošanā iestādes administratīvajā aktā vai tiesas nolēmumā. To drīkstētu izmantot kā papildu metodi, kas pilnā mērā būtu pieļaujama teorētiskās diskusijās un izpratnes iegūšanai par tiesību normas piemērošanas procesu un rezultātu.

Lai neatgādinātu tikai vienpusēju skatījumu uz minēto tēmu, autors diskusijas ceļā cer bagātināt jau minētās koncepcijas saturu un, iespējams, arī piedāvāt jaunus priekšlikumus likuma atrunas principa teorētiskai pilnveidošanai. Tādēļ, atzīstot, ka juristu sabiedrības viedoklim juridiskās domas veidošanā ir liela nozīme, autors aicina ar konstruktīviem un pamatotiem argumentiem iesaistīties šajā diskusijā.

Normatīvā ietvara saturs

Publikācijas praktiskākai ievirzei autors piedāvā hipotētisku piemēru. Iestādē vēršas vairākas komercsabiedrības un fiziskās personas, lūdzot uzsākt pārkāpuma izmeklēšanas procesu pret citām vairākām komercsabiedrībām. Turklāt tās vienlaikus arī lūdz steidzami pēc lietas ierosināšanas un vēl līdz galīgā lēmuma pieņemšanai veikt pagaidu aizsardzības pasākumus, kas aizliedz noteiktu rīcību iespējamam pārkāpējam, jo tā apdraud gan to komercsabiedrību, kas vērsušās iestādē, gan citu komercsabiedrību, gan arī fizisko personu tiesības un tiesiskās intereses. Iestāde atsaka lūgumam veikt pagaidu aizsardzību, jo, lai gan likumā ir paredzēts iestādes pilnvarojums noteikt pārkāpējam pienākumu rīkoties, piemēram, atturēties no darbības (turklāt tas praktiski iespējams tikai pēc pusgada, kad tiktu pabeigta pārkāpuma lieta), tomēr likumā nav paredzēts pilnvarojums veikt pagaidu aizsardzības pasākumus vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.