Ar Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta sēdes protokola Nr.42 100.§ "Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Grimailovs pret Latviju"" 5. punktu Tieslietu ministrijai (turpmāk – TM) ir dots uzdevums kopīgi ar Iekšlietu ministriju (turpmāk – IeM) un Ārlietu ministriju (turpmāk – ĀM) sagatavot pārskatu par gadījumiem, kad konstatēti pārkāpumi sūdzību par iespējamu vardarbību efektīvā izmeklēšanā, kā arī sagatavot priekšlikumus šādu sistēmisku pārkāpumu novēršanai, un tieslietu ministram iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Izpildot doto uzdevumu, TM lūdza IeM, ĀM un Ģenerālprokuratūru (turpmāk – ĢP) sniegt informāciju par gadījumiem, kad saņemtas sūdzības par iespējamu vardarbību no valsts amatpersonu puses, kā arī sniegt konkrētus priekšlikumus šādu sistemātisku pārkāpumu novēršanai.

I. Pašreizējās situācijas problemātika

[1.1.] IeM sniedza informāciju, ka personas sūdzības par aizturēšanas brīdī pret viņu pielietoto vardarbību tiek izmeklētas vispusīgi, rūpīgi un efektīvi, uz vietas noskaidrojot informāciju un faktus, nopratinot lieciniekus, pārbaudot medicīnas datus, meklējot pietiekami ticamus pierādījumus par personai radīto traumu apstākļiem un cēloņiem, lai noskaidrotu, vai ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija), Satversmē un citos normatīvajos aktos garantēto tiesību un brīvību pārkāpums. Izmeklēšanas laikā tiek veikti pasākumi, kas vērsti uz ātrāku miesas bojājumu cēloņa noskaidrošanu un vainīgo identificēšanu (liecības un citu pierādījumu pārbaude, tiesu medicīnisko ekspertīžu nozīmēšana u.c.).

Saskaņā ar Prokuratūras likuma (turpmāk – PL) 2. panta 1. punktu prokuratūra uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības atbilstību likumiem. Ja persona nav apmierināta ar Valsts policijas (turpmāk – VP) amatpersonas (procesa virzītāja/izmeklētāja u.c.) pieņemto lēmumu, tai ir tiesības pārsūdzēt to Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) noteiktajā kārtībā prokuratūrā, kas izvērtē pieņemtā lēmuma tiesiskumu un pamatotību.

IeM kā augstākā iestāde ir saskārusies ar personu pausto neapmierinātību ar Valsts policijas Iekšējās drošības biroja darbu (turpmāk – VP IDB), tai skaitā izskatot sūdzības par iespējamu vardarbību.

Jautājums par sūdzību par iespējamu vardarbību izmeklēšanas kvalitāti arī ir aktualizējies līdz ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem pret Latviju, kuros ECT norādījusi uz ar vardarbības pielietošanu saistītu gadījumu neefektīvu izmeklēšanu.

Apzinoties problēmas aktualitāti, kā arī izpildot Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra sēdes protokola Nr.2 45.§ 5. punktā noteikto uzdevumu sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajā regulējumā, kā arī priekšlikumus nepieciešamajam finansējumam, lai atdalītu VP IDB no VP, nododot to iekšlietu ministra pārraudzībā, IeM ar 2012. gada 6. marta rīkojumu tika izveidota darba grupa.

Darba grupā tika secināts, ka viens no efektīvas izmeklēšanas kritērijiem ir "izmeklēšanas neatkarības" kritērijs. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu izmeklēšanas neatkarību, darba grupā tika lemts par neatkarīgas institūcijas izveidi, kas izmeklētu ne tikai iekšlietu sistēmas darbinieku, bet arī Ostu policijas (turpmāk – OP), Pašvaldības policijas (turpmāk – PP) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) darbinieku izdarītos pārkāpumus, pildot dienesta pienākumus, kas saistīti ar vardarbību.