Cilvēki bieži nezina, kā demokrātiskā sabiedrībā funkcionē tiesu sistēma. Arī žurnālisti nevar pilnībā nodrošināt sabiedrības informēšanu par tieslietām, jo ne vienmēr paši izprot, vai pietiekami adekvātā gaismā izklāsta notikumus. Tāpēc tiesām ir pašām nepastarpināti jāsniedz sabiedrībai informācija par savu darbu, vienkāršā veidā cenšoties izskaidrot tiesu darba pamatprincipus.

Visu tiesu instanču nolēmumu publiska pieejamība internetā veicina gan tiesas procesu caurskatāmību, gan arī sabiedrības uzticību tiesu varai, jo ikvienam ir iespēja iepazīties ar nolēmumos sniegto argumentāciju tiesību normu piemērošanā. Publicēšana ir viens no līdzekļiem, kas palīdz valstī nodrošināt Satversmē nostiprināto cilvēka pamattiesību ievērošanu, jo veicina tiesu prakses vienveidību un tiesisko stabilitāti. Tāpēc tā apskatāma plašākā tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā.

Starptautisko organizāciju aicinājumi veicināt tiesu prakses pieejamību

Aicinājumi publicēt tiesas spriedumus internetā aizvien biežāk parādās dažādu starptautisko organizāciju izstrādātajās vadlīnijās, rekomendācijās un ieteikumos. Pēdējos piecos gados šis jautājums ir ticis apspriests daudz biežāk nekā jebkad iepriekš. Par vienu no tiesu atvērtības nozīmīgākajiem instrumentiem līdzās preses dienestam un komunikācijai ar medijiem ir kļuvusi informēšana par tiesu praksi arī tādās valstīs, kur nepastāv precedentu tiesības.

Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (European Network of Councils for the Judiciary – ENCJ) 2009. gada 29. maijā Bukarestē pieņēma rezolūciju par caurspīdīgumu un pieeju justīcijai.¹ Tajā īsu tēžu veidā ir minēti trīs baušļi, kurus ievērot ir aicinātas valstis. Viens no tiem ceļā uz caurspīdīgumu ietver arī tiesas spriedumu skaidru argumentēšanu un padarīšanu par publiski pieejamiem (publicētiem), īpaši akcentējot datu aizsardzības prasības, privātumu, personas drošību un konfidencialitātes ievērošanu.

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes 11. plenārsēdē, kas notika Strasbūrā 2010. gada 17.–19. novembrī, tika pieņemti Tiesnešu pamatprincipi (Magna Carta), kuros apkopoti un kodificēti svarīgākie iepriekšējos viedokļos izteiktie secinājumi.