Pagājušajā nedēļā, 9. jūlijā, Krievijas Federācijas padome (parlamenta augšpalāta) apstiprināja Valsts domes (apakšpalātas) 4. jūlijā pieņemto likumprojektu "Par grozījumiem Krievijas Federācijas Krimināllikuma 280.¹ pantā", ar ko paredzēts pastiprināt sodus par aicinājumiem uz separātismu.

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā Krievijas Federācijā par publisku aicinājumu uz separātismu varēs sodīt ar naudas sodu no 100 000 līdz 300 000 rubļu (2155-6465 eiro) vai ar naudas sodu vainīgās personas viena līdz trīs gadu darba algas vai citu ienākumu apmērā, vai ar piespiedu darbu uz laiku līdz trim gadiem, vai ar arestu no četriem līdz sešiem mēnešiem, vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem (iepriekšējo trīs gadu vietā).

Ja publisks aicinājums uz separātismu tiks izplatīts ar masu informācijas līdzekļu starpniecību, tai skaitā internetu, sods būs vēl bargāks: piespiedu darbs līdz 480 stundām ar aizliegumu ieņemt noteiktus amatus vai piekopt noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz trim gadiem, vai brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus vai piekopt noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz trim gadiem.

Šai ziņai ir ne vien acīmredzami cinisks, bet arī ironisks un pat savā ziņā uzjautrinošs raksturs.

Ņemot vērā Krievijas īstenoto Krimas okupāciju un aneksiju (tai skaitā inscenēto Krimas iedzīvotāju "referendumu" par atdalīšanos no Ukrainas) un pašreizējo pret Ukrainas austrumiem vērsto agresiju, kas tiek eifēmiski dēvēta par atbalstu separātiski noskaņotajiem tautiešiem, cinisms, ar kādu tiek pieņemti šādi Krievijas Krimināllikuma grozījumi, lai apkarotu separātismu pašu valstī, diemžēl nepārsteidz. Tos nav iespējams vērtēt citādi kā vien dubultmorāles un dubultstandartu gadījumu, ko tradicionāli apzīmē ar latīņu teicienu Quod licet Iovi, non licet Bovi (Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim).

Savukārt traģikomismu šai situācijai piešķir, piemēram, fakts, ka "antiseparātisma" likumprojektu nule kā apstiprinājušās augšpalātas priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko ir to personu skaitā, pret kurām pirmkārt tika vērstas starptautiskās sankcijas sakarā ar "separātiskās" Krimas "uzņemšanu" Krievijas sastāvā.

Tikpat jocīgs ir fakts, ka ziņu par šo likumprojektu izplata aģentūra "RIA Novosti" – ja ņem vērā aģentūras agresīvo informatīvo atbalstu ar Krievijas ieročiem apgādātajiem teroristiem, kuru mērķis ir tieši Ukrainas "separatizēšanās", kā arī faktu, ka šo valsts mediju kūrē Dmitrijs Kiseļevs, kas kara propagandas dēļ iekļauts Eiropā nevēlamo personu sarakstā (un tādēļ balto nakšu vērošanai Norvēģijas vietā bija spiests izvēlēties kādu no Murmanskas sopkām).

Īpašu šarmu situācijai, protams, piešķir fakts, ka "RIA Novosti" mājaslapā tieši blakus informācijai par Krievijas Krimināllikuma grozījumiem ir lasāma ziņa par Koktebeles džeza festivālu okupētajā Krimā. Citējot Krievijas ārlietu ministru, ka "mēs esam vecās pasaules izmaiņu liecinieki", pasākuma rīkotājs – miera balodītis Kiseļevs vienlaikus pamanās norādīt, ka mūzikas instrumentu taustiņi un stīgas šobrīd viņam patīk labāk nekā šautenes gailis un mēlīte. Acīmredzot aizmirsis pats savus fantastiskos izteikumus par Krievijas spējām pārvērst ASV radioaktīvos pelnos.

Kopumā šī situācija stipri atgādina kūlas dedzinātāju, kurš, ar baudu pielaidis uguni kaimiņa saimniecībai, pēkšņi attopas, ka mainīgā vēja dēļ liesmas pietuvojušās paša mājai un siena šķūnītis jau dūmo. Pagaidām trūkst vienīgi informācijas par motīviem, kas mudinājuši Krievijas likumdevēju kļūt bargākam pret separātismu. Nu nav taču ticams, ka tās varētu būt, teiksim, bažas par Kaļiņingradas (Kēnigsbergas / Karaļauču) vēlmi pievienoties Lietuvai, kuras prezidente nesen atgādināja šīs teritorijas nozīmi lietuviešu kultūras un Lietuvas valstiskuma vēsturē.

Kas tik dzīvē negadās...