Žurnāls: Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse

19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)

Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse

Dr.iur.

LU Juridiskās fakultātes docents

I. Vispārīgas piezīmes

Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) 1922. gada 15. februārī pieņēma Latvijas Satversmes sapulce. Sākotnēji Satversme regulēja tikai valsts iekārtas principus un valsts varas organizācijas pamatus. Dažādu iemeslu dēļ Satversmes sapulce nespēja pieņemt sadaļu, kas paredzēja reglamentēt cilvēka pamattiesības.¹ Satversmē noteiktā konstitucionālā iekārta balstās uz Vestminsteres modeļa sintēzi ar Vācijas 1919. gada 11. augusta konstitūciju (t.s. Veimāras konstitūcija).²

Lai arī Veimāras konstitūcijai bija būtiska ietekme uz Satversmes tapšanu, Satversmes sapulces deputāti izmantoja tā laika konstitucionālisma atziņas, kuras atspoguļoja arī citas pēc Pirmā pasaules kara pieņemtās konstitūcijas.³ Satversmes tekstā vērojama arī Francijas Trešās republikas un Apvienotās Karalistes konstitucionālo aktu, Šveices 1874. gada 29. maija konstitūcijas, Krievijas impērijas 1906. gada 23. aprīļa pamatlikumu, Čehoslovākijas 1920. gada 29. februāra konstitūcijas, Igaunijas 1920. gada 15. jūnija konstitūcijas un Polijas 1921. gada 17. marta konstitūcijas ietekme.⁴

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, pamatojoties uz valstiskuma kontinuitātes doktrīnu, Satversmes darbība pilnīgi tika atjaunota 1993. gada 6. jūlijā.⁵ Savukārt 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes regulējumu papildināja ar cilvēktiesību katalogu. Satversmes VIII nodaļas "Cilvēka pamattiesības" regulējums tika veidots, par pamatu ņemot Satversmes sapulces 1922. gadā izstrādāto cilvēktiesību daļas projektu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un citus starptautiskos līgumus cilvēktiesību jomā, kā arī citu valstu konstitūcijas.⁶ Cilvēktiesību nodaļas regulējums nav pārņemts no kādas citas valsts konstitūcijas, bet lielākoties orientēts uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ANO starptautiskajiem paktiem.⁷

Satversmes interpretācijā, jo īpaši piemērojot cilvēktiesību normas, ierasts plaši izmantot Latvijai saistošo starptautisko līgumu cilvēktiesību jomā normas un starptautisko institūciju, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas, praksi.⁸ Līdzīgi Vācijas Federālajai konstitucionālajai tiesai arī Satversmes tiesa savā praksē attīstījusi Satversmes labvēlības starptautisko tiesību priekšā (Völkerrechtsfreundlichkeit) doktrīnu.⁹

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevēja mērķis nav bijis pretstatīt Satversmē ietvertās cilvēktiesību normas starptautiskajām cilvēktiesību normām, bet gan tas bijis gluži pretējs – panākt šo normu savstarpēju harmoniju. Līdz ar to gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot Satversmē ietvertās pamattiesību normas saturu, šī norma tulkojama pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē.¹⁰ Tas nozīmē, ka Satversme ir iztulkojama pēc iespējas tā, lai šis iztulkojums nenonāktu pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību aizsardzības jomā.¹¹

Ar atsaucēm uz ārvalstu precedentiem Satversmes tiesa pārņēmusi daudzus svarīgus konstitucionālo tiesību konceptus. Sevišķi būtiska ietekme šajā ziņā bijusi Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas praksei.

Tajā pašā laikā būtiska loma ir arī salīdzinošo tiesību dimensijai. Satversmes tiesas tiesneši atzinuši, ka Satversme nav iztulkojama izolēti no izpratnes, kāda par iztulkojamo jautājumu ir vairumā citu demokrātisko valstu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

9 KOMENTĀRI

FVH

21. Augusts 2014 / 18:38

ATBILDĒT

Jautājums par salīdzinošās metodes izmantošanas robežām parādās laiku pa laikam. Bija periods, kad gandrīz visās nozarēs šo metodi izmantoja bieži, bet ne vienmēr nekritiski un dažkārt pat nepareizi. Vēlāk, manuprāt, aptuveni trīs gadus atpakaļ sākušas salnas, tiesību piemērotāji sāka uzdot sev jautājumu, kāpēc viņiem būtu jāņem vērā citas valsts doktrīna, ja mums ir sava īpatnējā tiesību sistēma, kā arī, ievērojot cilvēku mentalitāti, tas, kas gadiem simtiem strādā, piemēram, Vācijā, pienācīgi nefunkcionēs Latvijā jau pēc nedēļas.
Tas, ka tiek pārņemta vai citā veidā izmantota ārvalstu pieredze, nav nekas slikts vai nopeļams. Konstitucionālo tiesību normas ir abstraktākas, tāpēc tieši šajā nozarē ir visvieglāk pārņemt citas valsts doktrīnas atziņas, ja, piemēram, savi tiesībzinātnieki par kādu jautājumu dažādu iemeslu dēļ nav vispār diskutējuši vai domājuši.
Tā ir normāla prakse arī citās nozarēs, ka likuma grozījumi var tikt izstrādāti, salīdzinot citu valstu pieredzi un efektivitāti, tā Holandes spēkā esošais civillikums tika izstrādāts, veicot dažādu valstu regulējuma salīdzinošo analīzi.
Visi iepriekšējie komentētāji izturas samērā kritiski pret salīdzinošo metodi, bet, pastāvot izvēlei starp kādu pārdomātu ārvalsts doktrīnu, kura mūsu tiesu nolēmumos tiek atzīta un konsekventi piemērota, kā arī harmoniski iederas mūsu sistēmā, un fragmentāri pretrunīgām atziņām, kad nekādas teorijas nav, jo mūsu doktrīnā attiecīgais jautājums nav pētīts, neviens negrasās šajā jautājumā iedziļināties, bet katram ir savs neatkarīgi atšķirīgs viedoklis, es izvēlētos ārvalstu doktrīnu.

Baraks Osama > FVH

22. Augusts 2014 / 15:55

ATBILDĒT

Papildus vēl var piebilst, ka "visvieglāk" ne vienmēr ir arī "metodoloģiski vispareizāk". Konstitucionālās tiesības pēc definīcijas ir cieši saistītas ar katras konkrētās valsts uzbūves pamatiem (grozāmiem vai ne, par to var padiskutēt citreiz), vērtībām un valsts iekārtu. Uz tām tiešu ietekmi atstāj gan nācijas mentalitāte, gan valsts tapšanas un vēstures līkloči. Protams, pie vienas tiesību saimes pieskaitāmas valstis diez vai izgudros diametrāli pretēju, teiksim, demokrātijas vai tiesību uz taisnīgu tiesu izpratni, bet tas nenozīmē, ka salīdzinošo metodi var atļauties piemērot paviršāk kā citur - sevišķi jau konstitucionālā tiesa, kuras teiktajam ir īpaši liels spēks un autoritāte.

FVH > Baraks Osama

22. Augusts 2014 / 19:05

ATBILDĒT

Man patīk teiciens, ka viedoklis ir atkarīgs no skatupunkta. Cik man sanāk sekot līdzi, mūsdienu Eiropā kosmopolītismu biežāk aizvieto nacionālas vērtības, Latvijai šī tendence nav arī sveša. Kā citus piemērus var minēt Slovākiju vai Ungāriju.
Ko Jūs tieši domājat ar metodoloģiju? Tiesību institūtu salīdzināšanu makro un mirko līmeņos? Es domāju, ka Latvijā ir tādi speciālisti, kuri pietiekami labi pārzina šo metodi un prot izvairīties no situācijām, kad citas valsts doktrīna tiek akli un nekritiski izmantota. Ja Jums ir zināmi konkrēti piemēri, kad tiesību piemērotājs nepareizi atsaucās uz ārvalsts doktrīnu, labprāt uzzinātu par tiem, un mēs varētu tos paanalizēt.
Ja es pietiekami labi lasu, piemēram, angliski vai vāciski, vai citā svešvalodā, tad es noteikti palasīšu ārzemju literatūru, kad es nevaru atrast atbildi uz jautājumu par mūsu tiesībām, lai zinātu, kādi vispār viedokļi pastāv. Protams, es varu izvēlēties citu ceļu, mēģinot izdarīt secinājumus, balstoties tikai un vienīgi uz vietējiem avotiem, kuru starp citu es arī dažkārt izvēlos. Mana pieredze un secinājumi, kuriem Jūs varat piekrist vai nepiekrist, ir, ka vismaz civiltiesībās pat, ja Jūs nelasāt vācu literatūru, bet pētījāt un izmantojāt tikai un vienīgi vietējos avotus, Jūs lielākoties nonāksiet pie tiem pašiem secinājumiem, kuri ir norādīti vācu doktrīnā.
Skatoties tīri pragmatiski, var saprast tos autorus, kuri dažādu iemeslu dēļ izvēlas uzreiz nonākt pie rezultāta, nevis pētīt vēsturisko literatūru un vietējo tiesu praksi, kā arī citus avotus, lai gan šajos gadījumos jārēķinās ar to, ka ne visos gadījumos secinājumi pilnīgi sakritīs ar mūsu Civillikumu, bet, labi orientējoties mūsu un vācu tiesībās, var viegli izvairīties no pretrunām.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"