2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)
Redaktora sleja
Turies, Ukraina!
24

Biju nolēmusi redakcijas slejās karu Ukrainā vairs nepieminēt. Pirmkārt, tādēļ, ka jau vairākkārt bijām rakstījuši par šīs krīzes "tiesiskajiem" aspektiem. Otrkārt, tāpēc, ka likās – situācija uzlabojas. Ukrainas spēki ziņoja par panākumiem cīņā pret Doņeckas un Luhanskas teroristiem, savukārt Krievija bija pieklusinājusi agresīvo retoriku un Putins pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Minskā izteicās par miera nepieciešamību Austrumukrainā. Tomēr tas atkal izrādījās tikai klusums pirms vētras.

Nezinu, kas būs noticis Ukrainā brīdī, kad iznāks šis "Jurista Vārds". Diemžēl ziņas, kas bija pieejamas žurnāla tapšanas brīdī, liek domāt par aizvien briesmīgāku situācijas attīstību. Krievija 27. augustā ir uzsākusi neslēptu iebrukumu savā kaimiņvalstī – ļaunākais no scenārijiem ir piepildījies.

Dienu pirms tam man laimējās būt ukraiņu populārākās rokgrupas "Okean Elzy" (skat. youtube.com, tiešām iesaku!) koncertā Dzintaru koncertzālē. Publika – galvenokārt Latvijas ukraiņi – ar Ukrainas karogiem rokās un dzeltenziliem ziedu pušķiem solistam Svjatoslavam Vakarčukam. Saucieni no zāles: "Slava Ukrainai!" Un acīmredzami izmisuši cilvēki uz skatuves, kas atklāti atzīst – ir grūti muzicēt, jo pārāk bieži jāskatās internetā ziņas no dzimtenes (tā bija diena, kad Minskā notika iepriekšminētā tikšanās). Un arī rūgti pajoko, aicinot izvest no zāles "žūriju", ja tāda uzradīsies (atsauce uz šeit notiekošo prokremlisko "Jauno vilni"). Tomēr pamazām mūzika gūst virsroku pār politiku, un sajūsminātajai publikai par prieku mākslinieki pēc programmas beigām vēl vismaz trīs reizes atgriežas uz skatuves, lai kopā ar zāli turpinātu dziedāt. Vakarčuka ieraksts tviterī nākamajā dienā: "Paldies, Latvija!"

Koncerta eiforija realitāti tomēr aizsedz vien uz īsu brīdi. Nākamajā dienā Krievijas armija neslēpjoties iesoļo Dienvidukrainā, sākot plašu uzbrukumu Ukrainas spēkiem un tādējādi no neizbēgamās sakāves glābjot brālīgos teroristus.

Šī invāzija, starp citu, notiek pat bez formālas Putina leļļu parlamenta atļaujas, kas atbilstoši Krievijas Federācijas likumiem tomēr ir nepieciešama karaspēka nosūtīšanai uz ārvalstīm. Kaut gan tas, protams, nav nepieciešams, jo gan Austrumukrainas teroristi, gan viņu darba devēji no agresīvās kaimiņvalsts Aizsardzības un Ārlietu ministrijām vienā balsī apgalvo, ka visi Krievijas Federācijas karavīri, kas devušies uz Ukrainu, to dara brīvprātīgi un sava atvaļinājuma laikā!

Gadījumā, ja kāds (piemēram, Depardjē) šiem fantasmagoriskajiem meliem censtos noticēt, neatbildēts tomēr paliek jautājums – kādā veidā Krievijas desantnieki no darba brīvajā laikā spēj tikt pie ieročiem un kaujas tehnikas, ar kuras palīdzību nogalināt savas kaimiņvalsts iedzīvotājus? Ja armijas komandieri nezina, kur atrodas viņu karavīri un kur tanki, tas normālā valstī nozīmētu vismaz kriminālatbildību, bet drīzāk kara tiesu. Tomēr Krievijas Federācijas gadījumā tiesību normas un loģikas likumi nav spēkā.

S. Vakarčuks 28. augustā tviterī raksta: "Tam, kurš aizstāv savu dzimteni, motivācija ir daudz lielāka nekā tam, kurš karo svešā zemē. Tas ir cilvēka dabā. Ukraina izturēs!" Protams.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Turies, Ukraina!. Jurista Vārds, 02.09.2014., Nr. 34 (836), 2.lpp.
VISI RAKSTI 2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
8. Septembris 2014 / 11:34
0
ATBILDĒT
P.S. Tas bija adresēts Žirafei
Jurčiks
8. Septembris 2014 / 11:33
1
ATBILDĒT
Nu redz, deformētā informācijas telpā viss aizmirstas ļoti ātri... Principā jau tie nebija krievi, kas visu uzsāka. Krievijas Krimas kampaņa bija reakcija uz iespējamo kara bāzu (īpaši Sevastopoles) zaudēšanu Maidanā notikušās (iespējams, neleģitīmās) varas maiņas rezultātā. Par to neviens pie mums nerunā. Citur pasaulē runā, bet pie mums - nē. Nedrīkst, jo tad tu viennozīmīgi esi Kremļa trollis, sazvērestības teoriju piekritējs un vispār Tvaika ielas pacients.. Bet fakts, ka to darītu dajebkura lielvalsts savu stratēģisko interešu aizsardzībai (un ir darījušas, piem., Karību krīze) - to neviens vairs "neatceras"... Es ne mazākajā mērā neaizstāvu un neattaisnoju Krieviju, bet vienkārši redzu šo situāciju atbilstoši manām zināšanām par šo pasauli un pieredzei tajā. Kā saka sens tautas sakāmvārds - pagale viena nedeg. Un mēģināt visu "izskaidrot" ar to, ka Putins ir psihs un krievi slikti - piedodiet, bet man tas nerullē. Pasaule ir sarežģītāka par šo. Un tieši tāpēc man ir lielas bažas par Latviju: demokrātija iespējama tikai (a) izglītotā un (b) informētā sabiedrībā. Izskatās, mēs neesam īsti ne (a), ne (b)...
Dzēsts lietotājs > Jurčiks
8. Septembris 2014 / 16:05
0
ATBILDĒT
Manuprāt visi ir informēti, ka krievi šito šurumburumu uzsāka ģeopolitisku apsvērumu vadīti, nevis tāpēc, ka ir psihi. Tā nav ekskluzīva informācija. Tomēr interešu pastāvēšana nenozīmē to, ka tās ir leģitīmas. Un šoreiz tā acīmredzami nav. Runājot līdzībās - ir saprotama motivācija, ja cilvēks, kura sieva aizgājusi pie cita, aizvainojumā sadod viņai pa kaklu un piečurā istabas kaktā, tomēr tas neliedz viņu saukt par vardarbīgu cūku.
Un ja jau es, kā izrādās, runāju ar dzīvesgudru reālpolitikas piekritēju, tad, aizmirstot par politkorektumu, atļaušos norādīt, ka Kuba, Afganistāna, Āfrika un visādi tur arābi ir viena lieta, bet šitādi fokusi Eiropā nav forši un ir galīgi garām.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 21
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties