Civilprocesa likuma 19. nodaļa par prasības nodrošināšanu ir viena no Civilprocesa likuma nodaļām, kas ir pieredzējusi daudz grozījumu un kuras tiesību norma ir atzīta par pretēju Latvijas Republikas Satversmei. Civilprocesa likuma 19. nodaļa ir viena no retajām Civilprocesa likuma nodaļām, kurai ir pievērsta uzmanība ne vien no juridisko profesiju pārstāvju, bet arī no plašākas sabiedrības puses.
Pēdējā laika notikumi saistībā ar NP grupas un izdevniecības AS "Cits Medijs" mantas apķīlāšanu ir kārtējo reizi aktualizējuši jautājumu par prasības nodrošinājumu. Ja jautājumā par prasības nodrošinājuma piemērošanu valda šķietama skaidrība, tad jautājumā par atbildētāja iespējām aizsargāt savas tiesības un likumiskās intereses, tai skaitā, prasot prasības nodrošinājuma atcelšanu, nav pat šādas šķietamas skaidrības.
Neskaidrības rada Civilprocesa regulējums un tiesu prakse jautājumā par prasības nodrošinājuma atcelšanu kontekstā ar to, ka atbildētājam nav tiesību iesniegt blakussūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu.
Līdz ar to vienīgais veids, kā atbildētājs var aizsargāt savas pamattiesības, ir lūgt tiesu atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Un tieši šis jautājums ir neskaidrs, lai arī Civilprocesa likuma 140. panta piektā daļa tieši un nepārprotami paredz atbildētāja tiesības ar motivētu pieteikumu lūgt prasības nodrošinājuma atcelšanu. Neskaidrības rada atšķirīga tiesu prakse par vienu un to pašu jautājumu, kas faktiski attiecas uz pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu saturu un tiesas pienākumiem, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.