I. Informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis

Ar Ministru kabineta 2013. gada 22. janvāra sēdes protokola Nr. 5 33.§ 2. punktu uzdots Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju izstrādāt informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidošanai un tiesu ekspertīžu kvalitātes nodrošināšanai, vienlaikus izvērtējot vienotās tiesu ekspertīžu iestādes institucionālo padotību.

Vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide veicinātu ekspertīzei iesniegto objektu vispusīgāku izpēti, saīsinātu objektu aprites laiku, kā arī radītu apstākļus efektīvai inovāciju ieviešanai, kas nepieciešams gan arvien jaunu objektu izpētei, gan jaunu izpētes metožu ieviešanai, lai izmeklēšanai sniegtu pēc iespējas vairāk ar noziedzīgu nodarījumu saistītas informācijas. Tās atrašanās kādas ministrijas vai ministra padotībā nodrošinātu eksperta atzinuma kā pierādījuma ticamību un uzticamību (drošumu), jo pierādījumu izņemšanas un ekspertīzes atzinuma sagatavošanas kompetenču vienlaicīga realizācija un atrašanās vienā sistēmā ar izmeklēšanu, kā tas ir šobrīd, rada sabiedrībā bažas par izmeklēšanas nodrošināšanu ar objektīviem pierādījumiem.

Praksē vairāk nekā 80% ekspertīžu nosaka izmeklētāji. Tādējādi ir būtiski ekspertīžu veikšanu atdalīt no izmeklēšanas darbībām, kas tiek veiktas notikuma vietās, ar mērķi izņemt un procesuāli nostiprināt noziedzīga nodarījuma pēdas un lietiskos pierādījumus. Atdalot tiesu ekspertīzi no izmeklēšanas, tiktu nodrošināts, ka pierādījumi netiek radīti vienā sistēmā, kas mazinātu atkārtotu ekspertīžu noteikšanu tiesas procesā, kad ekspertīzes uzticamība tiek apšaubīta. No izmeklēšanas atdalīta tiesu ekspertīze raisītu potenciāli lielāku uzticību pirmstiesas izmeklēšanas procesam sabiedrībā, kā arī radītu priekšnoteikumus pārliecībai par pierādījuma iegūšanas procesa caurspīdīgumu un veiktās tiesu ekspertīzes objektivitāti un patiesumu.

Papildus norādām, ka tiesu ekspertīze ir tiesu sistēmas neatņemama sastāvdaļa, līdz ar to tiesu ekspertīzē radītajiem pierādījumiem jābūt objektīviem un radītiem patiesības noskaidrošanai, nevis tikai izmeklēšanā esošo versiju apstiprināšanai un apsūdzības pamatošanai. Tā Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2007. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Stoimenovs pret bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (Stoimenov v. the former Yugoslav Republic of Macedonia) cita starpā norāda, ka birojs, kas veicis ekspertīzi lietā un kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, uz kura atzinuma pamata tika uzsākts kriminālprocess, nevar tikt uzskatīts par tiesas nozīmētu ekspertu (39. rindkopa spriedumā), un biroja iesniegtais viedoklis (konkrētās lietas apstākļos) bija tuvāks apsūdzības izmantotajiem pierādījumiem pret iesniedzēju nevis "neitrālam" un "neatkarīgam" eksperta viedoklim (40. rindkopa spriedumā).

Veidojot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi, risināms jautājums par vienādu tiesu ekspertu tiesisko statusu un no tā izrietošu salīdzināmu garantiju, tiesību un pienākumu kopumu visiem tiesu ekspertīžu iestāžu tiesu ekspertiem.

II. Pašreizējā situācija, iestādes institucionālās padotības vērtējums, citu valstu pieredzes apkopojums

Norādāms, ka Tieslietu ministrijas kompetenci tiesu ekspertīžu jomā vispārēji noteic Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums". Saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 4.1.10. un 5.12. apakšpunktu Tieslietu ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku tiesu ekspertīzes sistēmas jomā. Nevienai citai ministrijai saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem šī funkcija nav uzdota. Veidojot vienoto tiesu ekspertīžu iestādi kā kādas ministrijas vai ministra padotībā esošu iestādi, ministrijai vai ministram ir jāpārņem ne vien politikas plānošana, bet arī Tiesu ekspertu likumā Tieslietu ministrijai deleģētās funkcijas: Tiesu ekspertu reģistra uzturēšana, tiesu ekspertu sertifikācija un resertifikācijas nodrošināšana u.c. funkcijas.

Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 13. novembra noteikumiem Nr. 753 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu" ir 5 tiesu ekspertīžu iestādes:

1. Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde (turpmāk – VPKP);

2. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests (turpmāk – VRGPED);

3. Valsts tiesu ekspertīžu birojs (turpmāk – VTEB);

4. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (turpmāk – VTMEC);

5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" (turpmāk – RPNC).

Tiesu ekspertīžu iestāžu funkcijas ir sadalītas, ņemot vērā ekspertīžu veidus.