Vispirms dažas atziņas par reiderismu kā parādību no uzņēmēju un juristu diskusijas, kurā man bija iespēja pirms dažām nedēļām piedalīties.

Uzņēmēji ar nodokļiem uztur visas varas Latvijā, un viņi vēlas aizsardzību reiderisma draudu gadījumā. Drošu pārliecību, ka ikviens civiltiesisks strīds tiks izskatīts likumīgi un taisnīgi. Tiesību piemērotājiem vajadzētu sargāt un nodrošināt uzņēmēju tiesības, tomēr prakse rada par to šaubas. Pieļaujot reiderisma īstenošanas iespējamību, ekonomikā tiek radīta nestabilitāte, savukārt investori nevēlas ieguldīt naudu valstī ar nestabilu un neprognozējamu tiesisku vidi.

Vienlaikus tiek secināts, ka reiderisma ēnā visbiežāk nonāk uzņēmumi, kuros notiek iekšēji ķīviņi un vērojamas dalībnieku savstarpējās nesaskaņas. Reiderisms uzglūn uzņēmumiem, kuros nav sakārtota korporatīvā pārvalde un uzraudzība, kā arī uzņēmumiem ar būtiskām kredītsaistībām. Tā dēvēto reideru metodes ir visdažādākās – no šķietami tiesiskām līdz klaji prettiesiskām: tiek likti lietā personiskie sakari, viltoti dokumenti, ietekmētas sabiedrību amatpersonas un radītas fiktīvas saistības. Uzņēmumi, kuri nespēj noturēties pretī reideru tīkojumiem, kļūst par upuriem, nereti paši būdami līdzvainīgi, ka nonākuši šādā situācijā.

Lai novērstu reideru kaitējumu biznesam, uzņēmējiem jābūt gataviem par to runāt arī publiski, nevis slepus mēģināt vienoties, jo klusējot agrāk vai vēlāk nāksies pakļauties arvien jaunām nepamatotām prasībām vai pat sliktākajā gadījumā – zaudēt uzņēmumu.

Pēdējā laikā reiderisms ir kļuvis komplicēts. Ar reiderismu saprot ne tikai tādu rīcību, kad prettiesiski ir iegūtas tiesības rīkoties kapitālsabiedrības vārdā, lai varētu brīvi rīkoties ar uzņēmuma aktīviem, tos izsaimniekot vai piesavināties, bet arī rīcību, kad tiek izmantota ļaunprātīga maksātnespēja, fiktīvu darījumu slēgšana, parādsaistību apliecinošo dokumentu viltošana, stratēģisku prasību izvirzīšana, prasības nodrošināšanas līdzekļu piemērošana un citi līdzekļi.

Uzņēmēji vēlas, lai Tieslietu ministrijā vai kādā no tās pārraudzības iestādēm būtu pieejams konsultatīvs dienests, kuru varētu informēt par iespējamiem reiderisma draudiem un saņemt padomu, kā rīkoties, nonākot šādā neapskaužamā situācijā.

Visbeidzot jautājums: kāpēc reiderisms visspilgtāk izpaudās tieši vasarā?

Šai sakarībā nevar neatcerēties un neminēt notikumus citā sfērā, kas nesaistās ar reiderismu. Vasarā, atvaļinājumu laikā augustā, slepenības apstākļos tika lemts bankas "Citadele" liktenis. Ekonomikas ministrs skaidroja, ka banka ir ļoti steidzami jāpārdod, turklāt informācija par procesa gaitu esot noteikta kā klasificēta, kas, kā vēlāk atklājās, nebija patiesība. Vasarā sabiedrība mazāk seko līdzi un mazāk iedziļinās notikumos un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Pastāv lielāka varbūtība, ka nepamanīs un nesekos pretestība.