Profesora Kārļa Dišlera XVI konstitucionālās tiesas procesa izspēles 2014 nolikums

A. Vispārīgie noteikumi

1. Izspēle

1.1. 2014. gada profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle (turpmāk – Izspēle) notiek starp Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestāžu komandām. Sacensības tiek rīkotas Satversmes tiesas procesa izspēles veidā. Tajās tiek analizēts kāzuss par aktuāliem tiesību jautājumiem, kas varētu tikt skatīti Satversmes tiesā.

1.2. Izspēlei ir rakstiskā daļa un mutiskā daļa.

2. Organizētāji

Izspēli organizē biedrība "European Law Students" Association Latvia" (turpmāk – ELSA Latvia).

3. Izspēles tiesneši

3.1. Izspēles tiesneši ir akadēmiskā vai praktiskā darbā pieredzējuši un atzinību guvuši juristi.

3.2. Tiesas sastāvu veido nepāra skaits tiesnešu. Priekšsacīkstes tiesā trīs tiesneši, pusfinālu – pieci tiesneši, un fināla izspēlē tiesas sastāvā ir vismaz septiņi tiesneši. Nepieciešamības gadījumā ELSA Latvia valde var mainīt tiesnešu skaitu tiesas sastāvā.

3.3. Katrs tiesas sastāvs no sava vidus ievēl tiesas sēdes priekšsēdētāju. Ja tiesas sastāvs nevar vienoties par tiesas sēdes priekšsēdētāju, par šo jautājumu notiek visu attiecīgā sastāva tiesnešu aizklāts balsojums.

4. Izspēles dalībnieki

4.1. Dalībai Izspēlē var pieteikties komandas, kurās ir ne vairāk kā trīs dalībnieki, kuri studē tiesību zinātnes studiju programmā (izņemot tiesību zinātņu doktora studiju programmu).

4.2. Tikai izspēles dalībnieki bez citu personu līdzdalības veic izpēti, raksta, rediģē un veido savu argumentāciju.

4.3. Izspēlē kā dalībnieki nedrīkst piedalīties to organizētāji, Izspēles tiesneši un Nolikuma 7.1. un 22.1. punktā minētie eksperti.

4.4. Izspēlē kā komandu dalībnieki var piedalīties tie ELSA Latvia biedri, kuri nav iesaistīti Izspēles organizēšanā. Šaubu gadījumā par attiecīgā biedra tiesībām piedalīties Izspēlē galīgo lēmumu pieņem ELSA Latvia valde.

5. Komandu treneri

5.1. Komandām var būt treneri. Tie nedrīkst būt Izspēles tiesneši un Nolikuma 7.1. un 22.1. punktā minētie eksperti.

5.2. Komandas trenera darbība var izpausties kā vispārēja tēmas apskate, ieteikumi par piemērojamām pētīšanas metodēm, vispārēji ieteikumi par rakstiskās argumentācijas sagatavošanu, konsultācijas saistībā argumentācijas tehniku un cita veida atbalsts komandai. Komandas trenerim ir aizliegts veidot argumentus komandas dalībnieku vietā.

5.3. Šī punkta noteikumu neievērošanas gadījumā ELSA Latvia valde lemj par komandas turpmāko dalību izspēlē vai par tās diskvalificēšanu, vai par citu sankciju piemērošanu.

6. Pieteikšanās dalībai Izspēlē

6.1. Komandas rakstiskos darbus un pieteikuma anketas iesniedz līdz Nolikuma 12.1. punktā norādītajam termiņam un noteiktajā kārtībā. Pieteikuma anketas un rakstiskā darba iesniegšanu uzskata par pieteikšanos dalībai Izspēlē. Ja darbu iesniedz pēc noteiktā termiņa, ELSA Latvia valde lemj par komandas tiesībām piedalīties Izspēlē vai par soda punktu piemērošanu.

6.2. Iesniedzot rakstisko darbu, tam klāt pievieno Pieteikuma anketu (pielikumā), norādot dalībnieku vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī komandas kapteini. Pieteikuma anketa ir obligāta un neatņemama dalībnieku reģistrācijas sastāvdaļa.

6.3. Saziņā ar Izspēles organizētājiem komandu pārstāv tās kapteinis.

6.4. Organizētāji sazinās ar dalībniekiem ar elektroniskā pasta ziņojumu palīdzību, nosūtot tos uz komandas pieteikumā norādīto komandas kapteiņa elektroniskā pasta adresi.

6.5. Piesakoties dalībai Izspēlē, komandas uz rakstiskās kāzusa analīzes titullapas norāda komandas devīzi, kas izmantojama kā vienīgā komandas identifikācijas zīme un norādāma arī komandas pieteikuma anketā. Devīze ir vārds vai īss teiciens (līdz pieciem vārdiem), ar ko pieteikumā Izspēlei aizstāts autoru vārds. Ja komanda kā devīzi izmanto izteicienu vai frāzi, kas nav valsts valodā, tad papildus norādāms tās tulkojums.

6.6. Ja komandas dalībnieks nevar turpināt dalību Izspēlē, pārējie dalībnieki, ja tādi ir, to turpina, pirms tam par to savlaicīgi informējot izspēles organizētājus.

7. Izspēles kāzusa izstrāde

7.1. Izspēles kāzusu izstrādā organizētāji sadarbībā ar tiesību ekspertiem.

7.2. Kāzusa izstrādāšanā un tā vērtēšanā nepiedalās Izspēles dalībnieki un komandu treneri.

8. Kāzusa publicēšana

Kāzusa tekstu un izspēles nolikumu organizatori publicē ELSA Latvia interneta vietnē www.facebook.com/ELSALatvia, kā arī nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" mājaslapā. Izspēles organizatori var publicēt kāzusa tekstu un izspēles nolikumu arī citos informatīvajos avotos.

9. Precizējošie jautājumi

Katrai komandai, kura plāno piedalīties izspēlē, ir tiesības uzdot divus precizējošus jautājumus par izspēles kāzusu. Jautājumi jānosūta izspēles organizatoriem līdz 2014. gada 18. novembrim pulksten 23:59 uz e-pasta adresi elsa.latvija@gmail.com. Atbildes uz jautājumiem tiks publicētas 2014. gada 26. novembrī ELSA Latvia interneta vietnē www.facebook.com/ELSALatvia.

B. Izspēles rakstiskā daļa

10. Kāzusa analīze

Katra komanda sagatavo kāzusa analīzi gan no pieteicēja, gan no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, viedokļa. Nolikuma 11.3. punkta noteikumi par kāzusa analīzes apjomu attiecas uz pieteicēja un institūcijas vai amatpersonas argumentāciju atsevišķi.

11. Kāzusa analīzes forma un saturs

11.1. Kāzusa analīzi raksta gramatiski un stilistiski pareizā latviešu valodā. Atsauces noformē oriģinālvalodā.

11.2. Kāzusa analīzē jābūt šādām sadaļām:

11.2.1. titullapa;

11.2.2. satura rādītājs;

11.2.3. kāzusa atrisināšanai būtisko faktu izklāsts;

11.2.4. kāzusa analīzes kopsavilkums;

11.2.5. kāzusa analīzes argumentācija;

11.2.6. normatīvo aktu un izmantotās literatūras saraksts.

11.3. Kāzusa analīzes katras pozīcijas kopējais apjoms nepārsniedz 20 lappuses (neskaitot darba titullapu, satura rādītāju un normatīvo aktu un izmantotās literatūras sarakstu).

11.4. Kāzusa analīzi noformē uz A4 izmēra lapām, ievērojot šādus noteikumus:

11.4.1. atstarpe starp rindām – 1,5;

11.4.2. teksta attālums no lapas malām – 2 cm;

11.4.3. teksta fonts – Times New Roman, burtu izmērs 12 punkti;

11.4.4. nav pieļaujama rakstu zīmju saspiešanas vai izplešanas opciju izmantošana;

11.4.5. rakstu zīmju izmērs atsaucēs – 10 punkti. Atsauču noformēšanā ieteicams izmantot žurnāla "Jurista Vārds" sniegtās vadlīnijas rakstu autoriem (http://www.lv.lv/wwwraksti/JV/JV_ATSAUC‌ES.PDF).

11.5. Kāzusa analīzes titullapā norāda vienīgi argumentācijas pozīciju un komandas devīzi. Nedz titullapā, nedz citur kāzusa analīzē neiekļauj norādes, kas jebkādā veidā ļauj identificēt tā autorus. Visu informāciju par autoriem iekļauj pieteikuma anketā, kas tiek pievienota rakstiskajam darbam.

12. Kāzusa analīzes nosūtīšana

12.1. Kāzusa analīze – gan pieteicēja, gan institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, argumentācija – jānosūta Izspēles organizētājiem līdz 2014. gada 2. decembrim plkst. 23:59 uz elektroniskā pasta adresi elsa.latvija@gmail.com.

12.2. Pēc kāzusa analīzes nosūtīšanas izmaiņas tajā vairs neveic.

12.3. Izspēles organizatoriem ELSA Latvia pēc izspēles mutiskās daļas noslēgšanās ir tiesības publicēt dalībnieku kāzusa analīzi ELSA Latvia interneta vietnē www.elsa.lv un citos resursos, par to informējot izspēles dalībniekus. Komanda, kas nevēlas, lai tās darbs tiktu publicēts, par to informē izspēles organizatorus līdz izspēles norises dienai.

C. Izspēles mutiskā daļa

13. Izspēles mutiskās daļas dalībnieki

Izspēles mutiskajā daļā piedalās 12 komandas (nepieciešamības gadījumā Izspēles organizētāji var lemt par dalībnieku skaita palielināšanu vai samazināšanu), kas Izspēles rakstiskajā daļā ieguvuši lielāko punktu skaitu.

14. Izspēļu laiks, vieta un norise

Izspēles notiek Rīgā, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās 2014. gada 20. decembrī. Nepieciešamības gadījumā Izspēles organizētāji var lemt par citu izspēļu organizēšanas vietu, par to savlaicīgi informējot Izspēles dalībniekus.

15. Izspēles valoda

Izspēles notiek latviešu valodā.

16. Izspēles kārtas

16.1. Izspēle notiek trīs kārtās:

16.1.1. priekšsacīkstes, kuru laikā katra no Nolikuma 13. punktā minētajām komandām piedalās divās izspēlēs;

16.1.2. pusfināls, kurā piedalās 4 komandas, kas priekšsacīkstēs un pēc rakstiskās daļas ieguvušas lielāko punktu skaitu;

16.1.3. fināls, kurā piedalās 2 komandas, kuras tiesnešu balsojuma rezultātā izvirzītas finālam.

16.2. Izspēles organizatoriem ir tiesības mainīt izspēles norises kārtību, ja pieteikušos komandu skaits ir lielāks vai mazāks par 8. Tādā gadījumā izspēles organizatori pēc iespējas ātrāk informē izspēles dalībniekus.

17. Pozīciju sadalījums

17.1. Katra komanda priekšsacīkstēs uzstājas divas reizes: vienu reizi kā pieteicējs un vienu reizi kā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu.

17.2. Pozīciju sadalījumu un komandu–pretinieču pārus priekšsacīkšu izspēlēm nosaka organizatori ar izlozes palīdzību.

17.3. Izspēles dalībnieki izlozēto pretinieku rakstiskos darbus saņem pēc pozīciju izlozes.

17.4. Komandu pozīcijas pusfināla un fināla izspēlei izlozē.

18. Klātbūtne mutiskajās izspēlēs

18.1. Mutisko izspēļu laikā katrā izspēlē, kurā piedalās komanda, jāpiedalās visiem komandas dalībniekiem, izņemot 6.6. punktā minēto gadījumu.

18.2. Gadījumā, ja uz Izspēles mutisko daļu neierodas kāda no 17.2. punktā izlozētajām komandām un tās pretiniece–komanda ir ieradusies, tad pēdējā uzstājas bez pretinieces, un šādā situācijā tiesneši, vērtējot komandas sniegumu, ņem vērā to, ka tā uzstājas viena pati.

18.3. Citas personas ir tiesīgas novērot izspēles, netraucējot to norisi. Šī noteikuma pārkāpšanas gadījumā tiesnešiem ir tiesības izraidīt skatītājus no izspēļu norises telpas. Priekšsacīkšu izspēļu laikā skatītāju vidū nedrīkst atrasties citu komandu dalībnieki un treneri.

18.4. Filmēt un veikt citus ierakstus drīkst tikai ar organizētāju atļauju.

19. Izspēles norise

19.1. Izspēle noris šādā kārtībā:

19.1.1. vispirms ne ilgāk kā 20 minūtes uzstājas pieteicējs;

19.1.2. pēc tam ne ilgāk kā 20 minūtes uzstājas institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

19.1.3. pēc tam ne ilgāk kā 5 minūtes pieteicējs var uzdot jautājumus institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

19.1.4. pēc tam ne ilgāk kā 5 minūtes institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, var uzdot jautājumus pieteicējam;

19.1.5. pēc tam pieteicējs uzstājas ar ne vairāk kā 3 minūtes ilgu repliku par institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzstāšanos;

19.1.6. visbeidzot, institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzstājas ar ne vairāk kā 3 minūtes ilgu atbildi uz repliku, kurā tiek atbildēts uz argumentiem, kurus pieteicējs izteicis replikā.

19.2. Fināla izspēlē 19.1.1. un 19.1.2. punktā minētais laiks ir 50 (piecdesmit) minūtes, un 19.1.3. un 19.1.4. punktos minētais laiks ir 10 minūtes.

19.3. Laika skaitīšana netiek apturēta arī tad, kad tiesneši uzdod jautājumus un komandas atbild uz tiesnešu jautājumiem.

19.4. Uzstāšanās laikā komandas locekļiem pēc tiesas sēdes priekšsēdētāja atļaujas saņemšanas ir tiesības savā starpā konsultēties, lai atbildētu uz tiesneša uzdoto jautājumu.

19.5. Komanda var lūgt pagarināt 19.1.1. vai 19.1.2. punktā minēto laiku. Tiesai ir tiesības komandai papildlaiku piešķirt, taču ne ilgāku par 5 minūtēm. Gadījumā, ja komanda pamatlaikā nav spējusi izklāstīt viedokli par vairāk nekā vienu jautājumu, turklāt tas nav noticis komandas vainas dēļ, tiesai ir tiesības piešķirt līdz 7 minūtēm ilgu papildlaiku.

20. Uzstāšanās saturs

Izspēles mutiskajā daļā komandas nav ierobežotas ar rakstiskajā analīzē paustajiem argumentiem.

21. Mutiskas un rakstiskas saziņas

21.1. Izspēles norises laikā saziņu starp komandas locekļiem veic tā, lai netiktu traucēts Izspēles process.

21.2. Izspēles laikā nepieļauj dalībnieku un skatītāju sazināšanos.

D. Vērtēšana

22. Kāzusa analīzes vērtēšana

22.1. Kāzusa analīzi vērtē Izspēles tiesneši. Nepieciešamības gadījumā rakstisko darbu vērtēšanai Izspēles organizētāji pieaicina arī citus ekspertus.

22.2. Kāzusa analīzes vērtē pēc šādiem kritērijiem:

22.2.1. forma (atbilstība Nolikuma 11. punkta prasībām) – maksimālais punktu skaits 25;

22.2.2. saturs (izvirzīto argumentu oriģinalitāte, pamatotība, skaidrība, izkārtojums, tiesību avotu izmantošana) – maksimālais punktu skaits 125.

22.3. Komandas iegūto punktu skaitu veido vērtējumu summa par kāzusa analīzi no pieteicēja un institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, pozīcijas.

23. Izspēļu vērtēšana

23.1. Katrā priekšsacīkšu izspēlē katrs tiesnesis komandas sniegumu novērtē pēc šādiem kritērijiem:

23.1.1. uzstāšanās forma (oratora sniegums, uzstāšanās stils, pieklājība, procesa formas ievērošana) – maksimālais punktu skaits 25;

23.1.2. uzstāšanās saturs (argumentu pamatotība, loģika) – maksimālais punktu skaits 25;

23.1.3. replika un atbilde uz repliku (replikas un atbildes efektivitāte) – maksimālais punktu skaits 10;

23.1.4. spēja atbildēt uz tiesnešu jautājumiem – maksimālais punktu skaits 20;

23.1.5. oriģinalitāte – maksimālais punktu skaits 10;

23.1.6. komandas darbs – maksimālais punktu skaits 10.

23.2. Punktu skaitu, ko komanda ieguvusi katrā priekšsacīkšu izspēlē, aprēķina, saskaitot visu attiecīgā sastāva tiesnešu piešķirtos punktus.

23.3. Pusfināla izspēlē komandas tiek vērtētas pēc 23.1. punktā minētajiem kritērijiem, bet nesaņem punktus, jo fināla dalībniekus nosaka, tiesnešiem balsojot. Finālam izvirzāmās komandas tiek noskaidrotas ar tiesnešu balsu vairākumu. Lemjot par izvirzāmo komandu, tiesneši nedrīkst atturēties.

23.4. Fināla izspēlē komandas vērtē pēc 23.1. punktā minētajiem kritērijiem, taču tām netiek piešķirti punkti. Uzvarējusī komanda tiek noskaidrota ar tiesnešu balsu vairākumu. Lemjot par uzvarējušo komandu, tiesneši nedrīkst atturēties.

23.5. Izspēles labāko oratoru izvēl tiesneši.

23.6. Katra tiesneša individuāli piešķirto punktu skaitu, balsojumu fināla izspēlē, kā arī viedokli par Izspēles labāko oratoru neatklāj.

E. Noslēguma noteikumi

24. Izspēles mutiskās daļas filmēšana un ierakstu veikšana

Organizētāji var nodrošināt izspēles mutiskās daļas filmēšanu un citu ierakstu veikšanu un ir tiesīgi izmantot filmēšanas un citu ierakstu rezultātu publicēšanai.

25. Godalgas

Tiek godalgotas abas finālā iekļuvušās komandas un labākais orators. Tiek arī apbalvota komanda, kura rakstveidā sastādījusi labāko pieteicēja pozīcijas argumentāciju, un komanda, kura rakstveidā sastādījusi labāko institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, pozīcijas argumentāciju. Šajā gadījumā par labāko komandu atzīstama komanda, kas saņēmusi augstāko attiecīgās rakstiskās daļas punktu skaitu. Visi Izspēles dalībnieki saņem atzinības rakstus un veicināšanas balvas.

26. Lēmumu galīgums

Jebkurš ar Izspēli saistīts lēmums, ko pieņēmuši Izspēles tiesneši, ir galīgs un nepārsūdzams.

27. Atkāpšanās no Nolikuma noteikumiem

Īpašas nepieciešamības gadījumā Izspēles organizētāji pieņem motivētu lēmumu par atkāpšanos no Nolikuma noteikumiem, par to iepriekš informējot Izspēles dalībniekus.

28. Atbildība par Nolikuma neievērošanu

28.1. Katrs Izspēles dalībnieks ir tiesīgs iesniegt Izspēļu organizētājiem izskatīšanai rakstveida sūdzību gadījumā, ja viņam ir zināms jebkāds Nolikuma pārkāpums līdz fināla dalībnieku paziņošanai.

28.2. ELSA Latvia valde, apmierinot iesniegto sūdzību, kā arī nepieciešamības gadījumā pēc pašu iniciatīvas, ir tiesīgi no vainīgās komandas kopvērtējuma atskatīt ne vairāk kā 20 punktus vai piemērot citas soda sankcijas, savukārt īpaši smagu pārkāpumu gadījumā iespējama komandas diskvalificēšana.

29. Apelācijas padome

29.1. ELSA Latvia valdes lēmumus, kas ierobežo Nolikumā norādītās Izspēles dalībnieku tiesības vai attiecas uz 27. un 28.2. punktā minētajiem jautājumiem, Izspēles dalībniekiem ir tiesības pārsūdzēt apelācijas padomē, iesniedzot par attiecīgo lēmumu rakstisku sūdzību.

29.2. Apelācijas padomi izveido ELSA Latvia valde uz Izspēles norises laiku.

29.3. Izspēles dalībnieki ELSA Latvia valdes lēmumu var pārsūdzēt nekavējoties pēc ELSA Latvia valdes lēmuma paziņošanas, par to informējot ELSA Latvia valdi. Apelācijas padome iesniegto sūdzību izskata termiņos, kas neaizkavē Izspēles norisi, piedaloties sūdzības iesniedzējiem un apelācijas padomei.

29.4. Apelācijas padome ar saviem lēmumiem neietekmē galīgo vietu sadalījumu.

 

Prof. Kārļa Dišlera XVI konstitucionālās tiesas procesa izspēles 2014 kāzuss

I

[A] Kāzusā minētie fakti, personas un notikumi ir izdomāti. Jebkāda apstākļu vai notikumu sakritība uzskatāma par nejaušu. Lai arī kāzusa darbība noris reālā laikā, šis apstāklis nekādā mērā nepierāda, ka kāzusa pamatā likti reāli notikumi.

[B] Kāzuss ir balstīts uz Latvijā spēkā esošajām tiesību normām, izņemot gadījumus, kur noteikts citādi. Ja līdz izspēļu finālam kādā tiesību nozarē, kas aplūkota kāzusā, mainās normatīvais regulējums, tajā skaitā normatīvais akts vai akti zaudē spēku vai tiek grozīti, tiek pieņemts vai stājas spēkā jauns normatīvais akts vai akti, šie grozījumi izspēļu dalībniekiem nav jāņem vērā. Ja pēc izspēļu sākuma nacionāla vai starptautiska tiesa vai tām pielīdzināma institūcija, tajā skaitā Satversmes tiesa, Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ANO Cilvēktiesību komiteja vai citu valstu konstitucionālās, augstākās vai citas tiesas, pieņem autoritatīvu skaidrojumu kādai tiesību problēmai, kas tieši neietekmē apstrīdētās normas, tad šāds skaidrojums var tikt izmantots. Ja skaidrojums attiecas uz apstrīdētajām normām, izspēļu dalībnieki var izmantot tajā ietvertos argumentus, bet viņi nevar atsaukties uz skaidrojuma tiesiski saistošo spēku, ja tāds tam piemīt.

[C] Kāzusā aprakstītie viedokļi skaidro un raksturo pieteikuma iesniedzēju un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, pozīciju. Izspēļu dalībnieku juridiskajai analīzei nav pilnībā jāsakrīt ar kāzusā aprakstītajiem pušu viedokļiem. Izspēļu dalībniekiem ir jāievēro prasījuma robežas, savukārt argumentācijas izvēlē viņi var darboties salīdzinoši brīvi (piemēram, ja tiek atrasti kādi citi normatīvie akti, kuriem pretrunā varētu būt apstrīdētais akts, izspēļu dalībnieki var pieteikumam pievienot arī šo normatīvo aktu analīzi).

II

[1] 2014. gada 7. aprīlī 10 Saeimas deputāti iesniedza Saeimai deklarācijas projektu par armēņu genocīdu, lūdzot pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Turciju, ja tā mēneša laikā neatzīst 1915. gadā pastrādāto par genocīdu. Šis priekšlikums tika iekļauts Saeimas 2014. gada 10. aprīļa sēdē, un pret tā izskatīšanu šajā sēdē iebilda zemkopības ministrs, kurš šajā laikā pildīja arī Ministru prezidenta pienākumus. Saeima balsoja ar attiecīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, tomēr balsis pietrūka un priekšlikums nākamās Saeimas sēdē netika iekļauts. Pēc balsošanas rezultātu nolasīšanas Saeimas priekšsēdētāja, neatraujot pirkstus no balsošanas iekārtas un skatienu no Twitter aplikācijas savā mobilajā tālrunī, paziņoja: "Ja nevienam, kolēģi, nav iebildumu, deklarācijas projekts ir nodots darbam Ārlietu komisijai, jo mēs nevaram tāpat ignorēt aktualizēto problēmu." Ārlietu komisija sanāca uz sēdi 2014. gada 16. aprīlī. Visu frakciju pārstāvji bija ļoti aktīvi un izteica idejas projekta uzlabošanai. Sēdē ar emocionālo stāstījumu uzstājās arī Latvijas armēņu biedrības "Ararat" pārstāvji. Komisija izstrādāja alternatīvu deklarācijas projektu, kas neizvirzītu ultimātu un neprasītu diplomātisko attiecību pārtraukšanu, bet paustu attieksmi pret šo nežēlību. Deklarācijas projektu pēc juridiskā dienesta un valodas redaktoru labojumiem 2014. gada 17. aprīlī iesniedza Saeimai izskatīšanai nākamās nedēļas Saeimas sēdē. 2014. gada 24. aprīlī Latvijas Republikas Saeima pēc ilgstošām diskusijām pieņēma Deklarāciju par armēņu genocīdu šādā redakcijā:

Deklarācija par armēņu genocīdu

Latvijas Republikas Saeima,
pieminot 1915. gada 24. aprīļa un tam sekojošos notikumus Osmaņu impērijā,
ievērojot 1915. gada 29. maija Francijas, Lielbritānijas un Krievijas kopīgo deklarāciju par armēņu iznīcināšanu kā noziegumu pret cilvēci un civilizāciju,
ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajām paražu tiesībām un 1948. gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
1) atzīst Osmaņu impērijā 1915. gadā notikušo armēņu genocīdu un godina šajā genocīdā cietušo piemiņu;
2) nosoda jebkādus mēģinājumus šo genocīdu noliegt vai attaisnot;
3) uzdod Latvijas Republikas tiesībsargājošām iestādēm pievērst pastiprinātu uzmanību tam, lai ikviena persona tiktu saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 74.¹ pantu par armēņu genocīda publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu;
4) aicina Turcijas Republikas vadību nekavējoties atzīt armēņu genocīdu.

[2] 2014. gada 7. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika vēsturnieku konference. Tās ietvaros vēstures profesors no Turcijas Mehmets Jilmazs (Mehmet Yılmaz) uzstājās ar apjomīgu ziņojumu par Osmaņu impērijas politiku armēņu jautājumos. Viņš uzsvēra, ka 1915. gadā Osmaņu impērijā notikusi armēņu iznīcināšana, taču tās mērogs jau kopš tā laika tiekot krietni pārspīlēts. Šie pārspīlējumi izrietēja no Antantes politiskajām interesēm Pirmā pasaules karā, kas aktīvi tiekot izmantoti mūsdienās Turcijas vājināšanai. Mehmets Jilmazs uzsvēra Osmaņu impērijas tiesības lietot spēku, jo armēņi Pirmā pasaules kara laika aktīvi sadarbojās ar Osmaņu impērijas ienaidnieku – Krievijas impēriju. Mehmets Jilmazs veltīja plašu uzmanību genocīda jēdziena attīstībai starptautiskajās tiesībās, uzsverot, ka uz armēņu iznīcināšanu nevarot attiecināt tikai 1943. gadā izgudroto terminu "genocīds". Šo Mehmeta Jilmaza uzstāšanos atreferēja plašsaziņas līdzekļi Latvijā un pasaulē. Īpašu dziļu nosodījumu tā izpelnījās Armēnijā, kuras Ārlietu ministrija iesniedza oficiālu protestu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par šādas provokatīvas uzstāšanās pieļaušanu un popularizēšanu.

[3] 2014. gada 9. jūnijā Drošības policija sakarā ar uzstāšanos uzsāka kriminālprocesu un par aizdomās turēto atzina Mehmetu Jilmazu. 2014. gada 30. jūnijā Drošības policijas izmeklētājs ierosināja kriminālvajāšanas uzsākšanu un nodeva krimināllietas materiālus prokuroram. 2014. gada 7. jūlijā prokurors pieņēma lēmumu par Mehmeta Jilmaza saukšanu pie kriminālatbildības par genocīda publisku noliegšanu, attaisnošanu un rupju noniecināšanu, izsniedza apsūdzības kopiju un nopratināja apsūdzēto.

[4] 2014. gada 1. augustā prokurors nodeva lietu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Tiesnese Raita Tūliņa noteica tiesas sēdi 2014. gada 15. augustā. Sēdes laikā apsūdzētā aizstāvis, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 478. panta pirmo daļu, lūdza tiesu apturēt tiesvedību krimināllietā un iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, lai pārbaudītu Krimināllikuma 74.¹ panta atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tiesa apmierināja šo lūgumu.

[5] 2014. gada 18. augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa iesniedza pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā. Pieteikumā par lietas ierosināšanu tiesa lūdza Satversmes tiesu sniegt atbildes par to, vai:

1. 2014. gada 24. aprīļa Deklarācija par armēņu genocīdu atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam (valsts varas dalīšanas un tiesiskuma principam) un 1948. gada Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

2. Krimināllikuma 74.¹ pants atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantam.

Pieteikumā par lietas ierosināšanu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa norādīja, ka 2014. gada 24. aprīļa Deklarācija par armēņu genocīdu ir atzīstama par normatīvo aktu, jo kvalificē armēņu iznīcināšanu kā genocīdu un uzliek pienākumus Latvijas Republikas tiesībsargājošajām institūcijām saukt pie kriminālatbildības par armēņu genocīda publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Taču tiesai šaubas rada tas apstāklis, ka 1915. gada genocīda jēdziens starptautiskajās tiesībās neeksistēja, jo šis jēdziens pirmo reizi tika definēts tikai 1948. gada Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Pēc tiesas ieskata, nacionālais likumdevējs, iespējams, nedrīkst šo definīciju paplašināt, attiecinot to uz notikumiem pirms Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to spēkā stāšanās. Tāpat tiesa vērsa uzmanību, ka Saeima varētu būt pārkāpusi varas dalīšanas principa prasības, Krimināllikuma 74.¹ panta saturu skaidrojot ar atsevišķu deklarāciju, nevis grozījumiem Krimināllikumā vai likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību". Savukārt Krimināllikuma 74.¹ pants, iespējams, nesamērīgi ierobežo vārda brīvību, jo paredz kriminālatbildību par jebkura genocīda publisku noliegšanu, attaisnošanu un rupju noniecināšanu neatkarīgi no motivācijas un formas. Satversmes tiesa varētu pārbaudīt, vai šāds ierobežojums atbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei attiecīgajā jomā.

[6] 2014. gada 12. septembrī Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu pēc Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pieteikuma "Par 2014. gada 24. aprīļa Deklarācijas par armēņu genocīdu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 1948. gada Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kā arī Krimināllikuma 74.¹ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantam."

[7] 2014. gada 15. septembrī Mehmets Jilmazs iesniedza lūgumu par viņa kā trešās personas, kuras tiesības vai tiesiskās intereses varētu skart iespējamais Satversmes tiesas nolēmums lietā, pieaicināšanu Satversmes tiesas procesā. Šajā lūgumā viņš norādīja, ka Krimināllikuma 74.¹ pants nesamērīgi ierobežo vārda brīvību. Papildus tam Satversmes tiesai vajadzētu ņemt vērā, ka Krimināllikuma 74.¹ pants uz nodarījuma izdarīšanas brīdi paredzēja atbildību tikai par genocīda noliegšanu un attaisnošanu, taču apsūdzības būtība varētu būt saistīta vienīgi ar rupju noniecināšanu, kas tikusi kriminalizēta tikai pēc nodarījuma izdarīšanas. Tāpat viņš norādīja, ka nav Latvijas pilsonis un nedzīvo Latvijā, bet, ja viņš būtu atzinis armēņu genocīdu, Turcijā viņu sauktu pie atbildības par turku nācijas aizskaršanu saskaņā ar Turcijas Sodu likuma (Türk Ceza Kanunu) 301. pantu.

[8] 2014. gada 18. septembrī Latvijas armēņu biedrība "Ararat" iesniedza Satversmes tiesai lūgumu par tās rakstveida viedokļa pievienošanu lietai. Atsaucoties uz analoģiju ar Administratīvā procesa likuma 183. pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas Reglamentā 44. pantu, biedrība norādīja, ka viedoklis var palīdzēt tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā. Viedoklī biedrība atzīmēja, ka armēņu genocīda noliegšana un attaisnošana pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 114. pantā minētās mazākumtautību tiesības, jo izraisa naidu pret armēņiem visā pasaulē, tai skaitā Latvijā.

[9] Atbildes rakstā Saeima lūdza izbeigt tiesvedību lietā, jo lēmums par lietas ierosināšanu neatbilstot Satversmes tiesas likuma prasībām. Pirmkārt, pieteikumā tiesa pēc būtības uzdevusi prejudiciālu jautājumu Satversmes tiesai, nevis pamatojusi apstrīdēto aktu neatbilstību augstāka juridiskā spēkā tiesību normām. Otrkārt, 2014. gada 24. aprīļa Deklarācija par armēņu genocīdu nav normatīvais akts, bet "cits Saeimas akts", kura likumības pārbaudi nevar ierosināt pēc tiesas pieteikuma.

Ja Satversmes tiesa uzskata par nepieciešamu turpināt tiesvedību lietā, apstrīdētie akti atbilst augstākā juridiskā spēkā tiesību normām, jo nacionālajam likumdevējam ir tiesības definēt genocīdu plašāk, nekā starptautiskajās tiesībās. Kas attiecoties uz Krimināllikuma 74.¹ pantu, Saeima to ir pieņēmusi, ievērojot Latvijas Republikas saistības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām (proti, Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm). Ja Satversmes tiesai ir šaubas par šīs tiesību normas pareizību, tā var uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai. Turklāt strīds šajā tiesvedībā pēc būtības esot par normas interpretāciju, nevis Krimināllikuma 74.¹ panta neatbilstību vārda brīvībai.