Pieļaujot šādu shēmu īstenošanu, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudzu desmitu miljonu eiro apmērā, kas cita starpā nodara kaitējumu arī valsts starptautiskajai reputācijai un samazina Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē (citāts).
Bankas skrīveri vēstuli sāk ar sankciju, tas ir, nelabvēlīgajām sekām, kas iestāsies (Valsts riskē), ja netiks veiktas darbības, kas pilnā apmērā apmierinās Bankas, un ir norādītas vēstules turpinājumā.
Kaut kur tas jau lasīts, šķiet, Banku pārstāvji iedvesmojušies no L.Kerola Alises Brīnumzemē, kur nervozā Karaliene skraidīja un vēlēja saviem feodālā ranga padotajiem - galvu nost! Un, protams, brīnišķā atziņa - vispirms spriedums, pēc tam tiesas process.
Neatliekami ir jārisina jautājums par efektīvu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu atbilstoši likuma garam un mērķim (citāts).
Skarbā sankcija plūstoši pāriet pieklusinātā jābūtības izteiksmē, kuru gan pārtrauc skaļi pātagas plīkšķi (neatliekami), tātad Bankas rakstveži sankcijai turpinājumā ir pielikuši hipotēzi, atšķaidītu ar sankcionālu dispozīciju.
Vēstules vēstījums - Qui parcit nocentibus innocentes punit (kas žēlo vainīgus, soda nevainīgus), kur Bankas ir nevainīgo cietēju lomā, tāpēc sagaidāms, ka Valsts kvirītu tiesību labākajās tradīcijās atbildēs ar formulu - Sequi debet potentia justitiam, non praecedere (spēkam jāseko justīcijai, nevis jāiet pa priekšu).
Kopumā gan vēstule ir ievērības cienīgs juridiskā eklektisma paraugs - daiļliteratūra Dantes "Dievišķās komēdijas" stilā, atšķaidīta ar vēsturiskā materiālisma skarbo demagoģijas eliksīru, kas pasniegts askētiskā padomju tiesību skolas traukā.