4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēl un vēlreiz par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos
4
Dr.habil.iur
Uldis Krastiņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors

Problēma par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos un nepieciešamība to reglamentēt Krimināllikumā (turpmāk arī – KL), apmetusi loku, nonāk sākuma stadijā. Ne vienreiz vien par to pausts publikācijās1 un gari apspriests Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. Izstrādātais Krimināllikuma grozījumu projekts par šo jautājumu ir izceļojies arī pa dažādām valsts institūcijām. Pēdējie notikumi problēmu par salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu kopējo vainas formu pēc būtības atgriezuši sākuma punktā.2

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
10. Novembris 2014 / 12:07
0
ATBILDĒT
Par KL 260. pantu – tas, ka šajā pantā CSN vienmēr tiek pārkāpti tīši, ir autora no padomju laikiem saglabājusies dogma. KL 260. pants ir speciālais pants KL 123. pantam (nonāvēšana aiz neuzmanības) un 131.pantam (miesas bojājums aiz neuzmanības). KL 123. pantā un 131. pantā vaina ir neuzmanības formā, bet 260. pantā nez kāpēc autors kā dogmu pieņem, ka vaina iespējam tikai tīša nodoma formā, kaut gan CSN noteikumus var pārkāpt arī aiz neuzmanības, piemēram, nepamana aizlieguma zīmi. Visas problēmas atrisinātos, ja teorijas par saliktajām vainas formām KL atmestu un uzskatītu, ka vaina šajos nodarījumos ir nevis salikta, bet attiecībā pret iestājušām sekām – aiz neuzmanības.
Ainārs
5. Novembris 2014 / 09:16
0
ATBILDĒT
Likumu nezināšana arī ir nevērība un lielākoties vispār attaisnojama.
Māris Leja
5. Novembris 2014 / 08:30
1
ATBILDĒT
Pievēršoties tieši rakstā paustajam viedoklim, kas galvenokārt orientēts uz Krimināllikuma 260.panta analīzi, gribētu atzīmēt, ka nevar īsti piekrist viedoklim, ka šajā pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums vienmēr uzskatāms par tīšu.
Protams, nenoliedzami būs gadījumi, kad šī darbība (bezdarbība), t.i., ceļu satiksmes noteikuma pārkāpšana, ir apzināta, piemēram, ja kaitīgās sekas iestājušās tāpēc, ka transportlīdzeklis vadīts apreibinošu vielu ietekmē, apzināti pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, apzināti iebraukts krustojumā pie aizliedzošā signāla u.tml. Šajos gadījumos patiešām, kā analizēts rakstā, diskutabls ir jautājums, vai kopumā noziedzīgs nodarījums ir izdarīts tīši.
Tomēr praksē ir neskaitāmi gadījumi, kad kaitīgās sekas radītas situācijā, kad ceļu satiksmes noteikumi pārkāpti aiz neuzmanības. Šajos gadījumos, manuprāt, ir skaidrs, ka noziedzīgais nodarījums kopumā ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt atzīts par tīši izdarītu, jo gan pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, gan pret sekām ir konstatējama neuzmanība. To pašu var teikt, par citiem saliktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru viens no objektīvās puses elementiem ir speciālo noteikumu pārkāpums.
Šajā sakarā, manuprāt, nav īsti pareizs izejas punkts, balstoties uz kuru, tiek izdarīts secinājums, ka Krimināllikuma 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums kopumā vienmēr ir tīšs. Manuprāt, rakstā psihiskā attieksme pret darbību un bezdarbību tiek nepamatoti reducēta tikai uz personas darbību vai bezdarbību kā ārēji uztveramu uzvedības formu, neņemot vērā viņas psihisko attieksme pret pārkāpumu (darbības bīstamību konkrētā situācijā).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties