16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)
Skaidrojumi. Viedokļi
Contra proferentem un favor debitoris prezumpcija civiltiesībās

Tiesisko darījumu interpretācijā bieži tiek izmantotas dažādas prezumpcijas. Šādas prezumpcijas atvieglo tiesu darbu un nodrošina interpretācijas paredzamību. Šajā rakstā tiek apskatītas divas šādas prezumpcijas – contra proferentem un favor debitoris. Contra proferentem prezumpcija ir iekļauta vairākos starptautiskos un reģionālos ieteikuma tiesību avotos, kā arī Latvijai saistošajā 1980. gada ANO Konvencijā par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG). Otrā – favor debitoris – ir ietverta Civillikumā (turpmāk – CL) un tiek piemērota Latvijas tiesu praksē.

Šim rakstam ir divi mērķi. Pirmkārt, autors sniegs pamatojumu, kādēļ, autoraprāt, būtu saprātīgi atteikties no favor debitoris prezumpcijas piemērošanas nacionālajās tiesībās, aizvietojot to ar contra proferentem prezumpciju. Otrkārt, autors apskatīs contra proferentem prezumpcijas piemērošanas priekšnosacījumu un ierobežojumus, par pamatu ņemot šīs prezumpcijas piemērošanas teoriju un praksi starptautiskajās līgumtiesībās.

Rakstam ir šāda struktūra. Pirmajā nodaļā autors apskatīs contra proferentem piemērošanas teoriju un praksi starptautiskajās līgumtiesībās. Otrā nodaļa būs veltīta favor debitoris prezumpcijas kritikai. Beidzot, trešajā nodaļā autors apskatīs, kādā veidā būtu jānotiek šai pārejai no vienas darījumu interpretācijas prezumpcijas uz otru.

 

I. Contra proferentem: teorija un prakse starptautiskajās līgumtiesībās

Contra proferentem prezumpcija paredz, ka, "pastāvot šaubām par savstarpēji neapspriesta līguma noteikuma nozīmi, līguma noteikums iztulkojams par ļaunu tai pusei, kas šo noteikumu piedāvājusi".1

Šī prezumpcija ir plaši atzīta daudzās jurisdikcijās,2 taču contra proferentem saknes ir meklējamas romiešu tiesībās. Tieši romiešu juristi secināja, ka risku par neskaidrajiem līguma noteikumiem ir jāuzņemas līguma autoram.3 Romiešu tiesību agrākajā attīstības periodā šīs prezumpcijas mērķis bija nevis aizsargāt otru līguma dalībnieku, kurš attiecīgajiem līguma noteikumiem bija piekritis, bet gan nodrošināt maksimālu līguma noteikumu precizitāti.4 Mūsdienās contra proferentem ir cits pamatojums – līguma noteikumu autors tiek uzskatīts par līguma ekonomiski stiprāko dalībnieku. Ja līguma noteikumu bez tā apspriešanas līgumā ir iekļāvis viens dalībnieks, tas visdrīzāk aizsargās vienīgi viņa intereses.5 Vājākajam līguma dalībniekam atliek viena izvēle – piekrist piedāvātajiem noteikumiem vai arī atteikties no līguma slēgšanas.6 Turklāt tiek atzīts, ka līguma noteikuma autors labāk nekā jebkurš cits apzinās, kā attiecīgais noteikums paplašinās viņa tiesības un kādi strīdi var rasties par tā saturu.7 Ņemot vērā šos apsvērumus, risku par neskaidrībām līgumu noteikumos ir jāuzņemas to autoram.

Contra proferentem prezumpcija ir atzīta pasaules attīstītākajās jurisdikcijās, uz ko norāda tās iekļaušana trijos svarīgos starptautisko līgumtiesību dokumentos. Gan Unidroit Starptautisko komerctiesību principi, gan Eiropas līgumu tiesību principi, gan arī Eiropas Savienības kopējais civiltiesību modelis ietver šo prezumpciju.8 Šo avotu mērķis, inter alia, ir ietekmēt valstu likumdevējus, nacionālās tiesas un arī zinātnisko domu, lai tie pārņemtu piedāvātos juridiskos risinājums.9 Šiem dokumentiem ir vienīgi ieteikuma tiesību spēks, bet to autoritāte balstās tajā, ka tos ir izstrādājuši pasaules atzītākie privāttiesību zinātnieki no dažādām attīstītām jurisdikcijām, mēģinot apkopot visus progresīvākos līgumtiesību risinājumus. Tādēļ contra proferentem iekļaušana visos šajos tiesību avotos norāda, ka tās piemērošana sevi ir attaisnojusi un būtu pārņemama arī jurisdikcijās, kas līdz šim to nav piemērojušas.

Pamatotāks ir viedoklis, ka contra proferentem ir saprātīgas personas testa sastāvdaļa. Saskaņā ar šo skaidrojumu saprātīga persona interpretēs cita līguma dalībnieka sastādītu paziņojumu vai līguma noteikumu sev par labu.

Contra proferentem sakarā ir vērts vērst īpašu uzmanību uz CISG. Šī konvencija satur ļoti abstraktas normas attiecībā uz darījumu interpretāciju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties