10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas nolēmumu ietekme uz likumdošanas procesu

[1] Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas nolēmumu ietekmi uz likumdošanas procesu. Autors vispirms sniegs ieskatu tiesību teorijas atziņās par Satversmes tiesas nolēmumu vietu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tāpat rakstā autors analizēs Satversmes tiesas nolēmumu atsevišķus ietekmes aspektus uz likumdošanas procesu Saeimā.

Satversmes tiesas nolēmumi ietekmē gan likumdevēja rīcības brīvību attiecībā uz konkrēto tiesisko regulējumu, par kuru lēmusi Satversmes tiesa, gan arī sniedz vispārējas vadlīnijas Latvijas tiesiskās sistēmas pilnveidošanā, kas parasti ietekmē arī likumdevēja darbu.

Raksta ietvaros tiks aplūkoti divi Satversmes tiesas nolēmumu veidi – spriedums un lēmums par tiesvedības izbeigšanu, kuriem ar Satversmes tiesas likumu1 normatīvi noteikta īpaša vieta Latvijas tiesību avotu sistēmā.

Satversmes tiesas sprieduma obligātums (vispārsaistošais spēks) normatīvi bijis noteikts kopš Satversmes tiesas likuma spēkā stāšanās. Saeima ar 2009. gada 10. decembra likuma grozījumiem precizēja Satversmes tiesas sprieduma vispārsaistošā spēka tvērumu.2 Šobrīd spēkā esošā Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa paredz: "Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām."3

Savukārt ar 2008. gada 6. marta likumu Saeima normatīvi noteica Satversmes tiesas lēmuma par tiesvedības izbeigšanu vispārsaistošo spēku.4 Satversmes tiesas likuma 29. panta 2.1 daļa paredz: "Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām."5

 

I. Tiesību teorijas atziņas

Pēc Satversmes tiesas izveidošanas un darbības uzsākšanas Latvijas tiesību zinātniekiem bija jānoskaidro Satversmes tiesas nolēmumu vieta Latvijas tiesību avotu sistēmā un iedarbība uz tiesisko sistēmu kopumā. Kā ierasts atjaunotās Latvijas tiesiskās sistēmas pirmajai desmitgadei, arī uz šiem jautājumiem kā pirmie atbildes meklēja tiesību praktiķi.6

Iespējams, diskusijas par Satversmes tiesas nolēmumu raksturu būtu atvieglojušas labas Latvijas tiesību vēstures zināšanas.7 Satversmes tiesa institucionāli bija konstitucionāls jaunievedums Latvijas tiesiskajā sistēmā, tomēr funkcionāli starpkaru periodā konstitucionālās kontroles funkcijas bija īstenojis Latvijas Senāts.8 Latvijas Senāta veiktā Latvijas Republikas Satversmes9 (turpmāk – Satversme) iztulkojuma juridiskais spēks ticis analizēts starpkaru perioda parlamentārajā praksē.10

Saeimas deputāts Arveds Bergs parlamentārajās diskusijās izteicis tālejošas atziņas, kuras šobrīd būtu iespējams attiecināt arī uz Satversmes tiesas lemto.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties