Uz Dailes teātra izrādi "Visas viņas grāmatas" pagājušajā nedēļā aizgāju, jāatzīst, pilnīgi nesagatavojusies – iepriekš neizlasot nevienu recenziju un pat nezinot, kāds literārs darbs ir šī iestudējuma pamatā. Režisora Dmitrija Petrenko ar aktieriem Daini Grūbi un Esmeraldu Ermali veidotais iestudējums izrādījās ļoti labs. Tomēr ne jau šīs manas – teātra ierindas skatītājas – atziņas dēļ gribētos pievērst "Jurista Vārda" lasītāju uzmanību šim uzvedumam.

Tikai pēc tam noskaidroju, ka izrādes "Visas viņas grāmatas" pamatā ir vācu autora Bernharda Šlinka (Bernhard Schlink) 1995. gadā iznākusī grāmata "Priekšlasītājs" (Der Vorleser) Justīnes Kļavas dramatizējumā. Izrādes varoņu romantiskās attiecības pinas Otrā pasaules kara laika noziegumu sekās, bet, vērojot koncentrācijas nometnes bijušās apsardzes pratināšanas un notiesāšanas ainas, rodas aizdomas par darba autora saistību ar jurisprudenci. Un šis minējums izrādās pareizs.

Kā vēsta visu zinošā tīmekļa enciklopēdija, B. Šlinks ir ne vien starptautiski atzīts rakstnieks, bet arī Vācijā labi pazīstams tiesību zinātnieks un praktiķis. Promocijas darbu "Slēdziena izdarīšana konstitucionālajās tiesībās" aizstāvējis Heidelbergā (izdots grāmatā: Abwägung im Verfassungsrecht. Berlin: Duncker & Humblot, 1976), habilitētā tiesību zinātņu doktora darbu par valsts dienesta savstarpējo palīdzību kā valsts pārvaldes varas dalīšanas elementu – Freiburgā (Die Amtshilfe. Ein Beitrag zu einer Lehre von der Gewaltenteilung in der Verwaltung. Berlin: Duncker & Humblot, 1982). B. Šlinks ilgus gadus bijis publisko tiesību un tiesību filozofijas profesors trijās Vācijas universitātēs – Bonnā, Frankfurtē pie Mainas un Berlīnē (Humbolta universitātē) un darbojies arī tiesību praksē, tai skaitā gandrīz 20 gadu garumā bijis Ziemeļreinas –Vestfāles konstitucionālās tiesas tiesnesis, piedalījies tiesību aktu projektu izstrādē, kā arī 2002. gadā pārstāvējis Vācijas valdību Federatīvajā konstitucionālajā tiesā – lietā par Bundestāga atlaišanu.

Tieši fundamentālas jurisprudences zināšanas un "profesionālie pienākumi" domāt par taisnīguma sasniegšanas problemātiskumu varētu būt bijis pamats B. Šlinka sacerējuma "Priekšlasītājs" trāpīguma pamatā. Jo (nezinu, kā ir grāmatā) vismaz teātra izrādē nelaimīgais mīlas stāsts faktiski ir tikai fons svarīgākam jautājumam – par cilvēka rīcības un izvēles (ne)brīvību dažādos apstākļos, tai skaitā, totalitāra režīma situācijā, par tiesībām un iespējām apsūdzēt un tiesāt, kā arī ļoti biežo neiespējamību sasniegt (atjaunot) taisnīgumu.

Šīs problēmas kopš Otrā pasaules kara beigām ieņem nozīmīgu vietu Vācijas sabiedriskajā domā un tiesību filozofijā. Taču arī Latvijā ar mūsu ļoti sarežģīto vēsturi šis jautājums nav mazāk svarīgs, kaut arī joprojām ārkārtīgi maz apspriests un risināts.

Dailes teātra izrāde šai ziņā ir vērtīgs avots pārdomām – un ne tikai juristiem.

Bet man izrādes iespaidā droši vien būs jādodas uz bibliotēku meklēt "Priekšlasītāju", kas latviešu valodā, izrādās, tulkots jau 2002. gadā, un droši vien arī šīs grāmatas 2008. gada ekranizējumu (ar nosaukumu The Reader) ar Keitu Vinsletu un Ralfu Fainsu galvenajās lomās.