Laika posmā no 2004. gada ir veikti būtiski maksātnespējas jomas regulējošās normatīvās bāzes uzlabojumi, gan ņemot vērā nepieciešamību to attīstīt līdzi laikam, gan padarīt pieejamu mērķa grupām. Jāsecina, ka laika gaitā maksātnespējas joma Latvijā ir piedzīvojusi būtisku transformāciju, kas nodrošinājusi regulējuma efektivizāciju.

Maksātnespējas jomas attīstības pirmais posms

Lai pilnvērtīgi izvērtētu no 2004. gada veiktos pasākumus, plānojot un veidojot politiku maksātnespējas jomā, sākotnēji būtu minama Tieslietu ministrijas izstrādātā Maksātnespējas administrācijas koncepcija, kas akceptēta Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija sēdē (turpmāk – Koncepcija) un kurā pirmo reizi tika iezīmēta maksātnespējas jomas problemātika, iespējamie risinājumi un turpmākais attīstības virziens, par ilgtermiņa mērķi (6–8 gadi) izvirzot Tieslietu ministrijai kopā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām nodrošināt situāciju, ka faktiski maksātnespējīgie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, arī individuālie uzņēmēji (komersanti) netiek pielaisti aktīvajai uzņēmējdarbībai bez valsts regulētām procesuālām normām, neapdraud citus tirgus dalībniekus un jebkurš interesents īsā termiņā saņem objektīvu informāciju par finansiāli nedrošu tirgus dalībnieku, tādējādi samazinot savu uzņēmējdarbības risku.

Koncepcijā atspoguļoto problēmu risināšanas nodrošināšanai paredzēti trīs galvenie koncepcijas realizācijas posmi:

1. grozījumu veikšana spēkā esošajā likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un jauna likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pieņemšana;

2. valsts institūcijas – valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" – izveidošana;

3. citu tiesību aktu grozīšana, papildināšana un jaunu pieņemšana.¹

2002. gadā, pamatojoties uz Koncepciju, tika izveidota valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija". Tās mērķis, uzsākot darbību, bija uzlabot maksātnespējas procesa gaitu, atbrīvojot valsts institūcijas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas, atvieglot tiesu darbu maksātnespējas lietu izskatīšanā, stabilizēt uzņēmējdarbības vidi, veicināt uzņēmēju savstarpējo uzticēšanos, īstenot valsts sniegtās garantijas darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā un veicināt informācijas pieejamību par maksātnespējas procesiem valstī. Maksātnespējas administrācijas izveide iezīmēja jaunus virzienus un mērķus maksātnespējas regulējuma jomā, un līdz ar to faktiski sākās maksātnespējas jomas regulējošo normatīvo aktu evolūcija.

Būtiski uzsvērt, ka no 2002. gada pie Maksātnespējas administrācijas darbojās tieslietu ministra izveidota Konsultatīvā padome, kurai bija padomdevēja tiesības Maksātnespējas administrācijas darbības jautājumos. Konsultatīvā padome beidza pastāvēt 2005. gadā, līdz ar strukturālām izmaiņām iestādē.

2003. gadā Maksātnespējas administrācijā tika izveidota Maksātnespējas likuma izstrādes darba grupa, kuras vadītājs bija Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, kas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sāka darbu pie grozījumu izstrādes likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".

2004. gadā tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". Tajā ietvertās normas nodrošināja nejaušības principa īstenošanu administratora kandidāta izvēles procedūrā, kā arī precizēja Maksātnespējas administrācijas tiesības uzraudzības funkcijas īstenošanā attiecībā uz pārkāpumiem, kas konstatēti administratora rīcībā un lēmumos, paredzot efektīvāku uzraudzības funkcijas īstenošanu, kas nodrošināja efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa gaitu. Papildus tam tika konkretizēti jautājumi, kas saistīti ar administratoru sertifikāciju un ar to saistītajiem ierobežojumiem pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus.² Likums stājās spēkā 2005. gada 15. jūnijā. Vienlaikus ar likumprojekta virzību tika strādāts pie grozījumiem Civilprocesa likumā.

2005. gada 1. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumi Nr. 329 "Kārtība, kādā valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu", kas stiprināja nejaušības principu administratora kandidāta izvēlē. Saskaņā ar jauno kārtību maksātnespējīgajiem uzņēmumiem administratoru kandidāti tika izvēlēti pēc nejaušības principa ar attiecīgas datorprogrammas palīdzību.