Dienu pirms šī "Jurista Vārda" iznākšanas – 16. martā – pirmajai lielajai latviešu dzejniecei Aspazijai apritēja 150 gadi. Tas ir iemesls, kāpēc viņas portreti šobrīd rotā daudzu Latvijas preses izdevumu vākus un pasākumu afišas – un arī šo "Jurista Vārda" laidienu. Tomēr mūsu lappusēs nav runa par viņas brīnišķīgo dzeju vai simboliskajām lugām. Prof. Sanita Osipova (pati vizuāli iejuzdamās Aspazijas laikmetā) mūs iepazīstina ar Aspaziju kā Satversmes sapulces locekli – vienu no mūsu Satversmes "mātēm", kas valsts vēstures olimpā cienīgi stāv blakus bieži daudzinātajiem Satversmes "tēviem".

Tieši Aspaziju un citas Satversmes sapulces locekles, kā arī pirmās latviešu advokātes Otīliju Ķempeli un Olgu Dzelzīti par savām iedvesmotājām uzskatīja Rozālija Purgale – pirmā un vienīgā sieviete tiesnese starpkaru periodā Latvijā un, visticamāk, arī Baltijā. Šajā "Jurista Vārdā" pārpublicējam viņas pārdomas par to, uz kādiem filozofiskiem un tiesiskiem pamatiem balstās sieviešu līdztiesība, kā arī sniedzam ieskatu R. Purgales dzīves gaitās.

Diemžēl statistika rāda, ka mūsu valsts sievietes visos dzimumu līdztiesības rādītājos (darbs, nauda, izglītība un vara) šobrīd ir vissliktākajā situācijā Eiropas Savienībā (skat. 17. lpp.). Par laimi, vismaz tiesu un tieslietu sistēmā – kā to nesen trāpīgi norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš – sievietēm ir izdevies sasniegt ļoti daudz (skat. 18. lpp.) – sieviešu skaits tiesnešu vidū Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (skat. 19. lpp.).

To pašu tomēr nevar teikt par sieviešu iespējām ieņemt augstākos tieslietu sistēmas amatus – tur vīriešiem joprojām izrādās lielākas priekšrocības (skat. 19. lpp.). Kaut gan Latvija šai ziņā nav izņēmums – arī citās Eiropas valstīs sievietes veido "darba piramīdas" pamatu un vidusdaļu, bet galotnēs, kur notiek lēmumu pieņemšana, joprojām (ar nelieliem Skandināvijas valstu izņēmumiem) pārliecinoši saimnieko vīrieši.

Lai gūtu ieskatu par to, cik viegli vai grūti sievietei ir sasniegt tieslietu sistēmas un citu nozaru virsotnes mūsdienu Latvijā, "Jurista Vārds" iztaujā deviņas juristes, kam tas ir izdevies: Ingrīdu Labucku, Veroniku Krūmiņu, Daigu Vilsoni, Ilzi Freimani, Viju Kilbloku, Kristīni Stradu-Rozenbergu, Kristīni Dupati, Irinu Ļitvinovu un Evu Berlaus.

Eiropas Savienības justīcijas 2015. gada pārskatā teikts: "Ir pierādīts, ka darbinieku dažādība dod papildu zināšanas, prasmes un pieredzi. Šī patiesība attiecas arī uz tiesām. Lielāka dzimumu dažādība starp tiesnešiem var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti" (The 2015 EU Justice Scoreboard, pp. 35).

Aspazija šo elementāro patiesību, ka tikai abu dzimumu kopīgs darbs var nest vislabāko rezultātu, sludināja jau pirms simts gadiem. Latvijas Republikas pirmajos gados uzrakstītās lugas "Aspazija" (pabeigta 1923. gadā) galvenā varone Aspazija saviem oponentiem – Atēnu politiķiem – atgādina:

Jūs, jaunu patiesību meklētāji,
Jūs pašu nebūtību augšā ceļat,
Ik puteklītim pat jūs dzīvot ļaujat,
Bet sievas garu, to jūs aprokat!
Jūs ceļat savu jauno Helladu,
Tā jūsu gara darbs, tik jūsu vien!
Bet pašos pamatos tai viena trūkst,
Trūkst lielā dzīves spēka, sievas dvēseles! [..]
Tā lielā mīla, kura naidu veic
Un elementus saved kārtībā,
Tā pasaul"s dvēsle sievas krūtīs pukst!*

* Pārskats pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2015_en.pdf. ** Aspazija. Lugas. II sējums. Rīga: Liesma, 1968, 78.–79. lpp.