24. Marts 2015 /NR. 12 (864)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā
51
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zv. advokātu biroja “Kalniņa, Lapsa un partneri” zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa pastāvīgās darba grupas dalībnieks  

Ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā pareiza piemērošana ir svarīga gan tiesu nolēmumu izpildē, gan arī cilvēktiesību īstenošanā. Neskaidrā normatīvā bāze, atšķirīgi viedokļi doktrīnā un praksē, kā arī dažādā tiesību normu interpretācija raisa dažādus nevajadzīgus strīdus tiesās un neauglīgas diskusijas. Tāpēc raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu1 ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā institūta materiālo un procesuālo tiesību normu pareizā un taisnīgā piemērošanā un problemātikā.

Ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā materiāltiesiskais regulējums

Ja valdījuma institūts Civillikumā2 ir samērā plaši aprakstīts, tad ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā ir veltīti vien daži panti.

Atšķirībā no vispārējā Civillikuma regulējuma, ka nekustamas lietas valdījums izbeidzas, kad valdītājs zaudējis varu pār to dabas spēku dēļ vai citai personai viņu izstumjot,3 ievešana valdījumā ir saistīta ar kādas personas valdījuma izbeigšanos uz tiesas nolēmuma pamata.

Lai iegūtu nekustamā īpašuma valdījumu, jāņem tā savā fiziskā varā un ir nepieciešama ar varā ņemšanu saistīta griba paturēt šo lietu kā savu.4 Turklāt atbilstoši Civillikuma 882. pantam "nekustama īpašuma varā ņemšana notiek ne vien, kad ieguvējs ieiet tajā, bet arī kad nodevējs uz to tikai norāda, ja pie tam nav nekādu dabisku šķēršļu ieiet šajā nekustamā īpašumā".

Jēdziens "ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā" minēts Civillikuma 995. pantā, kas noteic, ka "tiesas izdarāma ievešana iegūtā nekustama īpašuma valdījumā nav būtiski nepieciešams nosacījums tā iegūšanai par īpašumu, un tādēļ tāda ievešana notiek tikai tad, kad ieguvējs to noteikti vēlas, it sevišķi ja nekustama īpašuma atsavināšana notikusi pret iepriekšējā īpašnieka gribu".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
51 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Lapsa
27. Marts 2015 / 08:12
0
ATBILDĒT
Viegli nebija izburties cauri asajiem komentāriem, bet vēlreiz paldies par tiem jebkurā gadījumā. Mēģināšu vēl īsi izklāstīt dažas savas domas.

1) Par domājamām daļām, ņemot vērā to abstrakto saturu, ir diskusija vai vispār tiesa var pieņemt lēmumu par ievešanu valdījumā uz domājamām daļām (sk. tēzi, ka ievest var tikai „reālā” īpašumā)? Te arguments „PAR” ir tāds, ka tagad tiesa var ievest valdījumā uz, piemēram ½ dzīvokļa, bet vēlāk izsolē var nonākt otra ½ un tad jau mēs varam nonākt līdz ievešanai valdījumā „veselam” īpašuma,. Otrs „PAR” arguments, ka var būt noteikta lietošanas kārtība (piemērs - daudzdzīvokļu māja, parādniekam lietošanā konkrēts dzīvoklis/telpu grupa).
2) Nevar tā vienkāršoti, kā komentāros norādīts, ka arī domājamās daļās ieved tāpat kā „parasti” un lai nu tur kopīpašnieki sadzīvo kā grib. Tie, kam ir pazīstama problemātika, piekritīs, ka tad atkal mēs runātu par tiem praksē bieži sastopamiem gadījumiem, kad kāds, kam tur ir tiesības lietot īpašumu (tā daļu), tiks izspiests (piemērs – pārod ½ dzīvokļa, bet dzīvoklī dzīvo otrs kopīpašnieks (ne-parādnieks), kam tā ir dzīvesvieta (mājoklis), ceru, ka tālāk varu nekomentēt). Un nevar, kā komentāros izskanēja iepriekš, blandīties pa kopīpašumu, likt mantas utml. Ievešanas valdījumā mērķis ir izstumt parādnieku (domājamo daļu bijušo īpašnieku), neaizskarot citu personu tiesības (kopīpašnieks, īrnieks). Šādā gadījumā, ievešana valdījumā izpaudīsies kā fakta konstatēšana, bet tālāk, kā rīkoties (lietot kopīgi vai dalīt kopīpašumu), lemjams tiesas ceļā. Turklāt, šāda kārtība nav manis (autora) izdomāta, bet ir nostiprinājusies praksē un ir kopsakarībā gan ar lietu tiesībām (to absolūto raksturu), gan cilvēktiesībām, gan arī krimināltiesībām.
3) Nevajadzētu jaukt domājamo daļu pirkšanu izsolē ar ievešanu valdījumā, tie ir divi dažādi procesi. Nevaru piekrist izteiktajam viedoklim, ka pērkot kopīpašnieku piekrišanu neprasīja, tātad arī ievedot valdījumā, nevajag piekrišanu prasīt (lūgums skatīt 2) punktu). Interesentiem varu arī minēt pirmskara doktrīnā izteikto, ka „ka ievešana nekustamā īpašuma domājamās daļās izbeidzas, kad zvērināts tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu un noteiktā dienā uz vietas nekustamajā īpašumā paziņo līdzīpašniekam un citām personām, kas tur atrodas, ka ir notikusi īpašnieku maiņa”. Šim viedoklim arī es nevaru piekrist, jo, kā jau minēts iepriekš, var būt dažādas situācijas, kad ievešana nekustamā īpašuma domājamās daļās tomēr ir iespējama.

Visbeidzot, tomēr uzsvēršu sekojošo. Manis rakstītais nav paķerts „no gaisa”, tas balstās uz pastāvošo praksi (protams, ka tiesas, prokuratūra, policija, TM un LZTIP var kļūdīties, tāpat kā autors) un domu sakārtot neskaidro regulējumu. Tas viss neliedz komentētājiem argumentēt savu viedokli un šo praksi/doktrīnu mainīt, vai ne ? :)
mazgudrais > Jānis Lapsa
27. Marts 2015 / 08:39
0
ATBILDĒT
"Interesentiem varu arī minēt pirmskara doktrīnā izteikto, ka „ka ievešana nekustamā īpašuma domājamās daļās izbeidzas, kad zvērināts tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu un noteiktā dienā uz vietas nekustamajā īpašumā paziņo līdzīpašniekam un citām personām, kas tur atrodas, ka ir notikusi īpašnieku maiņa”." - pilnīgi adekvāts risinājums, tiesisks un taisnīgs, un nav vajadzības velosipēdu (pat ne velosipēdu, bet tikai riteni) no jauna izgudrot, par izgudrošanas metodi izmantojot neprasmi sabalansēt personu tiesības
mazgudrais > mazgudrais
27. Marts 2015 / 08:43
1
ATBILDĒT
un nākamai solis, ja jauno īpašnieku īpašumā fiziski tomēr neielaiž, ir šīs personas faktiska iekļūšana īpašumā polocijas klātbūtnē, ja ne citādi, tad atlaužot durvis
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 48
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties