Neprecizitāte vai divdomība likumdošanā var izskaidrot ar trīs iemesliem: kļūda pieļauta likuma izstrādē; apzināta vēlēšanās darboties tādā garā; nepieciešamība adaptēt tekstus politiskām runām, kas dabiski izraisa nenoteiktību.1
Lai likumi tiktu piemēroti tieši tādā nozīmē, kādu domājis likumdevējs, jāizprot likumi vienādi un turklāt pareizi. Gan vienu, gan otru iespējams sasniegt, ievērojot noteikumus saskaņā ar likumu iztulkošanas teoriju un praksi.
Likumus iztulkot nav viegli, iztulkošana prasa plašu domu apmaiņu. Ne velti tā tiek uzskatīta par mākslu – hermeneitiku. Tomēr, izmantojot līdzīgu argumentāciju, kas pamatojas uz kopīgiem argumentiem, interpretācijas rezultāts reti kad ir pretējs.2
Likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 32. pantā noteikts:
− tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību par dzīvības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tās neizmanto 10 gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas. Pārējos apdrošināšanas veidos tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja tās nav izmantotas triju gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas (pirmā daļa);
− pārējās saistību tiesības, kas izriet no apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja persona tās neizmanto divu gadu laikā (otrā daļa).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.