21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)
Skaidrojumi. Viedokļi
Objektīvās izmeklēšanas princips
15
Dr.iur.
Jānis Neimanis
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors 

Žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 6. janvārī tika publicēta zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša eseja, kurā kolēģis ieskicēja šaubas par Augstākās tiesas judikatūras pareizību, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Esejas autors atsaucās uz trīs Augstākās tiesas nolēmumiem lietās Nr. SKA-40/2013, SKA-35/2014 un SKA-569/2014, norādot, ka Augstākā tiesa būtiski sašaurinājusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu.1Raksta mērķis ir pārbaudīt oponenta kritikas pareizību, vai Augstākā tiesa nepareizi noteikusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu. Par pārbaudes mērauklu izmantotas tiesību dogmatikā apstiprinātās atziņas par objektīvās izmeklēšanas principa saturu, Administratīvā procesa likuma normas un citi pēdējo gadu Augstākās tiesas nolēmumi (2015., 2014. un 2013. gads).

1. Tiesību princips kā tiesību norma

Pēdējo desmit gadu laikā tiesību piemērotājiem vairs nav svešs tiesību avota – tiesību principa – jēdziens. Būtisku pienesumu ir sniegusi prof. D. Rezevskas monogrāfija par tiesību principiem.2 Tāpat šo gadu laikā bijušas arī vairākas publikācijas par atsevišķu tiesību principu (labas pārvaldības, tiesiskās paļāvības, tiesiskās vienlīdzības, samērīguma u.tml.) saturu. Arī objektīvās izmeklēšanas principa saturs iepriekš ir skaidrots,3 taču sabiedrībā par tiesību principu saturu bieži vien valda dažādi iedibinājušies subjektīvi priekšstati, jāatzīst – pat mīti.

To pamatā ir dažādi apstākļi. Pirmkārt, tā ir tiesību principa uzbūves atšķirība no rakstītas tiesību normas. Līdzīgi kā rakstīta tiesību norma, arī tiesību princips ir tiesību norma, kura sastāv no rakstītām un nerakstītām tiesiskā sastāva un tiesisko seku pazīmēm. Taču tiesību principa gadījumā nerakstīto pazīmju skaits ir plašāks. Otrkārt, ja rakstīto pazīmju atpazīšanu un piemērošanu atvieglo redzamais teksts, tad ar nerakstīto pazīmju atpazīšanu un piemērošanu ir grūtāk. Tam nepieciešama atbilstoša juridiskā dogmatika, izvērsta un stabila judikatūra, kurā šīs nerakstītās pazīmes tiek fiksētas un uzrādītas (rakstveidā).

Nerakstītās pazīmes rada arī kārdinājumu tās noteikt patvaļīgi, pakļaujoties lietai iedomātajam risinājumam, nevis ievērojot objektīvus kritērijus.

 

2. Objektīvās izmeklēšanas principa pazīmes

Lai būtu droši principa satura noskaidrošanā, sākumā atradīsim tās objektīvās izmeklēšanas principa pazīmes, kuras rakstveidā ir atklājis jau pats likumdevējs. Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturtajā daļā likumdevējs norāda, ka objektīvās izmeklēšanas princips izpaužas tādējādi, ka tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu.4

2.1. Pienākums noteikt lietas faktisko sastāvu

Objektīvās izmeklēšanas principa tiesiskās sekas uzliek pienākumu tiesai, izskatot administratīvo lietu, pašai noteikt lietas faktisko sastāvu.5

Lietas faktiskais sastāvs tiek veidots no faktiem, kuri ir nepieciešami tiesību normas piemērošanai, lai noteiktu, vai prasītajām tiesiskajām sekām ir jāiestājas. Lietas faktiskais sastāvs kalpo kā mazā premisa tiesību piemērošanas siloģisma shēmā.

Sākotnēji faktiskos apstākļus tiesai dara zināmus vispirms pats pieteicējs, iesniedzot pieteikumu. Pieteikumā jānorāda pieteikuma pamats jeb fakti, kuru dēļ pieteicējs ar prasījumu vēršas tiesā. Pieteikumā jānorāda arī uz pieteicējam zināmajiem pierādījumiem.6 Pieteicējam ir jāpievieno pieteikumā izklāstīto apstākļu rakstveida pierādījumi (ja tādi ir pieteicēja rīcībā).7 Pieteicēja norādītais pieteikuma pamats noteiks tiesas tālākās darbības robežas un piešķir strīdam tiesisko identitāti.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
22. Aprīlis 2015 / 09:36
4
ATBILDĒT
1. Objektīvās izmeklēšanas princips ir ļoti laba un pareiza lieta, bet, lai tas darbotos, tiesai ir pašai jābūt kompetentai noteikt, gan pārbaudāmo faktu kopumu (lietas priekšmetu), gan pierādījumus, kas nepieciešami šo faktu pārbaudēi. Bet Latvijas realitāte piedodiet ir tāda, ka adminstratīvā rajona tiesā atsevišķi tiesneši (tiesneses) vispār nesaprot, kādu lietu un par ko viņi skata. Rezultātā tur notiek kā tautā sauc - prasta atrakstīšanās.
2. Latvijas relitātē objektīvās izmeklēšanas princips ir pārvēsties par pavaisam kaut ko citu - tiesa iestādes vietā pati izdomā un piemeklē visvisādus argumentus, kādi iestādes pārstāvjiem pat prātā nebija ienākuši, lai attaisnotu jebkuru iestādes rīcību. Faktsiki administratīvā tiesa no tiesas, bet tiesai formāi būtu jābūt kā minimums neitrālai un neieinteresētai lietas iznākumā, administratīvajās lietās no tiesas ir kļuvusi par vēl vienu aktu apstrīdēšanas instanci iestādē.
Homērs > dr.iur.
22. Aprīlis 2015 / 09:45
10
ATBILDĒT
Man gan ir pilnīgi pretēja pieredze, administratīvās tiesas pēc noklusējuma uzskata, ka ļaunās iestādes dara pāri nabaga cilvēkam.
dr.iur. > Homērs
22. Aprīlis 2015 / 10:14
2
ATBILDĒT
Tas tikai apstiprina to, ka administratīvā tiesa neskatās un nepārbauda lietai svarīgos faktus, bet vadās no emocijām un savas "tiesiskās (taisnīguma) apziņas".
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties