21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)
Redaktora sleja
Tikumības sardzē
43

Pateicoties Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa lēmumam neiziet no sēžu zāles, neskatoties uz to, ka viņš zaudējis tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, 16. aprīlī tika izsludināts Saeimas sēdes pārtraukums līdz 23. aprīlim, parlamentam tā arī nenonākot līdz likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" skatīšanai otrajā lasījumā. Viens no priekšlikumiem šajā projektā tapis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, balstoties uz deputātes Jūlijas Stepaņenko iniciatīvu izveidot jaunu likuma pantu – "Izglītība un tikumība", ar kuru iecerēts noteikt izglītības sistēmai pienākumu nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kā arī aizliegt mācību iestādēs mācību līdzekļus, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamo tikumisko attīstību (skat. Saeimas mājaslapā likumprojektu Nr. 1260/Lp11).

Šis priekšlikums tomēr rada vairākus pagaidām neatbildētus jautājumus.

Pirmkārt – kas tieši domāts ar jēdzienu "tikumība"? Spēkā esošo likumu tekstos atrodam tikai tikumības izpratnes virzienu norādes, bet ne konkrētu definīciju. Piemēram, Krimināllikuma XVI nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" iekļauti panti, kas paredz sodu par izvarošanu, seksuālu vardarbību, pavešanu netiklībā, bordeļa izveidošanu, sutenerismu, pornogrāfiska priekšnesuma noteikumu pārkāpšanu u.tml. Administratīvā procesa likumā tikumība minēta līdzās privātpersonu tiesībām, demokrātiskajai valsts iekārtai, sabiedrības drošībai un labklājībai kā viena no demokrātiskas sabiedrības aizsargājamām vērtībām (12. p.). Savukārt Darba likumā atļauts bērnus nodarbināt tikai "vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā" (37. p.). Līdzīgas norādes atrodam arī Kriminālprocesa likumā, Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, Valsts valodas likumā, Saeimas kārtības rullī, Reklāmas likumā u.c. likumos.

Otrkārt, Izglītības likuma 2. pantā ("Likuma mērķis") jau ir noteikts, ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja ne vien iegūt zināšanas un prasmes dažādās jomās, bet arī apstākļi "tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai". Tātad tikumības (lai kā to saprastu likumdevējs) nosacījums izglītības procesā jau šobrīd ir obligāts. Šai pašā likumā paredzēti arī valsts pienākumi izglītības procesā, Izglītības un zinātnes ministrijai nosakot pienākumu īstenot "vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā" (15. p.). Savukārt Vispārējās izglītības likums (un citi normatīvie akti) reglamentē izglītības satura veidošanu. Tāpat ir noteikti arī atbildīgie par pedagoģiskā procesa norisi – izglītības iestāžu vadītāji un pedagoģiskās padomes.

Vai līdzšinējā kārtība ir pieļāvusi netikumību skolās? Kā tieši tā ir izpaudusies? Kura amatpersona būs atbildīga par jaunās likuma normas tulkošanu un piemērošanu? Vai, piemēram, skolas bibliotēkā arī turpmāk varēs atrasties "Zīlītes" 1989. gada marta numurs ar komiksu par to, kā rodas bērni, vai arī šis žurnāls būs jāiznīcina? Un visbeidzot – vai bērnu morāles un tikumības priekšstatu veidošanā galvenā loma tomēr nebūtu jāuzņemas ģimenei?

Savukārt tiem, kas mierina, ka par to, kas tieši domāts ar frāzi "Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu", varēs spriest pēc likuma grozīšanas (ar domu, ka ierakstīts būs, bet principā nekas daudz nemainīsies), būtu jāatceras, ka deklaratīvu likuma normu pirmrindnieces parasti ir valstis, kurās likuma vara tādā veidā, kā to saprot demokrātiskā un tiesiskā valstī, vispār neeksistē. Lai atceramies, piemēram, PSRS 1977. gada konstitūciju, kurā tika garantēta vārda, preses, sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju brīvība (50. p.), kā arī reliģijas brīvība (52. p.). Varam ielūkoties arī Ziemeļkorejas konstitūcijā, kur noteikts, ka "valsts visiem pilsoņiem garantē īsti demokrātiskas tiesības un brīvības un laimīgu materiālo un kultūras dzīvi" (66. p.). Starp citu, šeit atrodama arī fantastiska atsauce uz Aleksandra Dimā "Trīs musketieriem": "Pilsoņu tiesības un pienākumi balstās uz kolektīvisma principu "viens par visiem, visi par vienu"" (63. p.). Pirmajā acu uzmetienā pat šķiet, ka labi skan un nav nekādas vainas!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Tikumības sardzē. Jurista Vārds, 21.04.2015., Nr. 16 (868), 2.lpp.
VISI RAKSTI 21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)
43 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Broma kompots
22. Aprīlis 2015 / 20:06
0
ATBILDĒT
Es pat īsti vairs nezinu vai es JV apmeklēju rakstu vai Seska komentāru dēļ. Visdrīzāk pēdējais. Nu kur vēl var izlasīt par ideoloģiskās tikumības augstāko ģenēzes formu? :D
Seskis
22. Aprīlis 2015 / 19:22
2
ATBILDĒT
Vēl par terapeitisko tikumību! Pusaudža gados Seskim tika piemērota terapeitiskā tikumības audzināšana. Tas nozīmē, ka visas brīvdienas, svētki, skolas brīvlaiks bija jāpavada pie vecomātes laukos, "Tupenīšu" viensētā, kur Seskim bija fiziski jāstrādā ilgas stundas, lai prātā neienāktu nerātnības. Un arī tad nebija miera - katru nakti vecomāte klusiņām piešļūca pie Seska cisu maisa, drebošām rokām uzrāva sērkociņu, pacēla segu un pārbaudīja, vai tomēr kāda dūda nav iešmaukusi zem segas!
Šeitan jāpiemin arī kāda tikumības palīgdisciplīna - ķīmiskā tikumība! Kādā vasaras vakarā, stāvēdams linu mārka krastā, Seskis pamanīja, ka atspīdums tumšajā ūdenī ir viegli zaļgans. Izrādās, ka vecomāte, rūpējoties par Seska tikumību, katru dienu paradīzes ābolīšu kompotam lēja klāt tik daudz broma dziņu nomierināšanai, ka ķīmiskais elements uzkrājās audos tādā apmērā, ka Seskis nereti tika sajaukts ar jāņtārpiņu.
Seskis
22. Aprīlis 2015 / 18:59
1
ATBILDĒT
Turpinot par ideoloģisko tikumību! Ja ideoloģiskās tikumības garā audzinātam adeptam gadās iemīlēties, ideoloģiskās tikumības augstākā ģenēzes forma ir idealizētā daiļtiklība. Tās izpausmes formas ir aprakstītas bruņinieku romānos (aizliegts lasīt Migela de Servantesa "Donu Kichotu" kā neatbilstošu šai koncepcijai). Idealizētās daiļtiklības eksperts gadiem ilgi aplido savu idealizēto Dāmu, bet aplidošanai nav konkrēta mērķa un attīstības. Parasti uz skatuves parādās brutāls vīrišķis ar matainu dūri, kas salauž mīlas saiti un nereti arī aplidotāja degunu. Tad aplidotājs atkal raud, bet raud viņš ļoti bieži, tādējādi izvairoties no spermotoksikozes - dzimtas turpināšanai paredzētais fizioloģiskais škidrums tiek izdalīts caur asaru dziedzeriem!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 40
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties