Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 321.panta trešajai daļai, ja tiesa (tiesnesis), par kuras lēmumu iesniegta blakus sūdzība, to atzīst par pamatotu, tā var atcelt pārsūdzēto lēmumu pilnībā vai daļā un izlemt jautājumu pēc būtības.
Attīstot minētajā pantā pausto ideju, var ekstrahēt apziņas stāvokli, ka tiesas spriedumu tiesa varētu atcelt, ja procesa dalībnieki iespertu pamatotu apelāciju. Tālab nav nekādas nepieciešamības parakstīt tiesas spriedumu līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa iestāšanās gaišajam mirklim.
Ja apelācija nav pamatota, tad tiesneši ziķerīgi paraksta spriedumu un nosūta augstākai instancei.
Tālab, lai optimizētu tiesas procesu, tiesas spriedumus rakstveida procesā var rakstīt tiesneša palīgs, bet orālajos procesos - tiesas sēžu sekretārs, jo tiesas sēžu zālē visu labi dzird un pieraksta. Tiesnesis pievieno atsevišķās domas, un nosūta neparakstītu sprieduma norakstu procesa dalībniekiem. Ja netiek iesniegta apelācija, pēc termiņa iestāšanās tiesnesis paraksta spriedumu, ja tiek iesniegta pamatota apelācija, tiesa pati atceļ savu spriedumu, ja nepamatota apelācija - tad paraksta spriedumu un nosūta "uz augšu".
Papildus var mudināt Augstāko tiesu darboties aktīvāk atsevišķo prejudicālo pilotdomu radošajā ģenēzē, lai zemākas instances nebaidītos ķerties tiesiskuma spīļarklam pie rokturiem, un dzīt taisno taisnīguma vagu spriedumu neparakstītajos atsevišķo motīvu daļas saīsināto intenciālo domu pilotprojektos.