Latvijā līdz šim Valsts prezidenta vēlēšanas ir notikušas vienpadsmit reizes. Spriežot pēc Saeimas sēžu stenogrammām, vissīvākās un ilgstošākās balsošanas cīņas notikušas, kad Valsts prezidenta amatu 1927. gada 8. aprīlī ieguva Gustavs Zemgals (daudzkārtēji balsojumi trīs sēdēs), kā arī 1930. gada aprīlī, kad augsto amatu izcīnīja Alberts Kviesis (daudzi balsojumi trīs sēdēs). Kā redzams no stenogrammām, daudzi no balsojumiem 1930. gadā ir bijuši stipri līdzīgi (galvenie konkurenti – A. Kviesis un P. Kalniņš). Tomēr vairākkārt Valsts prezidenta ievēlēšanas process noticis ļoti operatīvi, t.i., vienā balsojumā (J. Čakste 1922. gadā, A. Kviesis 1933. gadā, G. Ulmanis 1996. gadā, V. Vīķe-Freiberga 2003. gadā, V. Zatlers 2007. gadā). Dažkārt Valsts prezidenta atkārtošana ievēlēšana ir bijusi tik pašsaprotama, ka pat oficiālā amata kandidāta vārds nav nosaukts, kā, piemēram, I. Ūdre, sākot Saeimas ārkārtas sesijas pirmo sēdi 2003. gada 20. jūnijā, uzrunāja klātesošos: "Prezidijs ir saņēmis vienas kandidatūras pieteikumu. Vai ir vēl kāda cita kandidatūra? Citu kandidatūru nav."¹