Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.
Kā atšķiras ECT Lielās palātas šā gada 16. jūnija sprieduma argumentācija no 2013. gada 10. oktobra ECT sprieduma? Vai šāds ECT spriedums, kā arī vairāku tiesnešu atsevišķās domas ir pārsteigums?
Eiropas Cilvēktiesību tiesas palātas 2013. gada 10. oktobrī pieņemtais spriedums lietā Delfi pret Igauniju bija pirmais, kurā ECT pauda nostāju jautājumā par to, vai interneta vietnei – konkrētā gadījumā ziņu portālam – ir jāatbild par portālā publicēto lasītāju anonīmo komentāru saturu. Līdz šim pieņemtā un starptautiskajos dokumentos atspoguļotā prakse pamatojās uz principu notice take down – pienākums izdzēst aizskarošus komentārus, tiklīdz interneta vietnes administrators ir ticis informēts par tiem. Respektīvi, interneta vietnes atbildība iestājās tikai tad, ja aizskartā persona vai kāds lasītājs bija nosūtījis informāciju par aizskarošajiem komentāriem, bet portāls bija atsacījies tos dzēst. ECT palāta savā spriedumā mainīja šo līdz šim iedibināto principu, pasludinot, ka arī interneta vietne var būt līdzatbildīga par lasītāju anonīmo komentāru saturu, pat ja portāla administrācija nav tikusi par šiem komentāriem informēta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.