15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesa – ārējo normatīvo aktu izdevēja
12
Jānis Priekulis
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, ZAB "Borenius" jaunākais jurists 

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu saistībā ar Latvijas Bankas tiesībām izdot ārējus normatīvos aktus, raksta mērķis ir raisīt diskusiju par institūcijām, kurām demokrātiskā un tiesiskā valstī likumdevējs var deleģēt tiesības izdot ārējus normatīvos aktus.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Elīna
21. Septembris 2015 / 15:55
0
ATBILDĒT
Paldies par lielisko rakstu un cenšanos raisīt diskusiju! Un tas vēl ir tikai students...
Proficius Aliri
17. Septembris 2015 / 21:58
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par interesanto un domātrosinošo rakstu! Diemžēl tādi tiesībteorētiski ir retums.
Manuprāt, tas likumdevēja pilnvarojums ir tāds pavisam neskaidrs, nenoteikts. Satversmes tiesas reglamenta (Reglaments) izdošanas pamats ir Satversmes tiesas likuma (STL) 14.pants. No tā izriet, ka Reglaments nosaka: 1) Satversmes tiesas struktūru un 2) darba organizāciju. Tas vispārīgi atbilst iestādes reglamentam vai nolikumam (VPIekL 73.p. 1.d. 1.punkts). Jā, STL 26.pantā ir norāde, ka lietas izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka STL un Reglaments. Strukturāli tā vairāk līdzinās tiesību avotus nosaucošai normai, atsaucei uz citiem normatīvajiem aktiem. Tāpat arī pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūru regulē dažādi iestāžu iekšējie noteikumi (VPIekL 73.p. 1.d. 4.punkts) – procesuālas normas, tomēr tie nav ārējie normatīvie akti.
Iekšējais normatīvais akts nosaka kaut kādas procedūras kārtību, lai institūcija rīkotos vienveidīgi. Tas nevar pārkāpt ārējās tiesību normās noteiktu procesuālu kārtību, nevar noteikt procesuālus pienākumus privātpersonai. Tāpat iekšējais normatīvais akts nevar ietekmēt privātpersonas tiesību un pienākumu saturu pēc būtības (Senāta spriedums SKA-65/2012). Iekšējie noteikumi dažkārt tieši vai netieši skar privātpersonas. Piemēram, iestāžu iekšējie noteikumi par iesniegumu apriti varētu saturēt Reglamenta 55.punktam līdzvērtīgas normas.
Vēsturiskā interpretācija, iespējams, piedāvā argumentus, ka Reglaments varētu būt iecerēts kā ārējais normatīvais akts. Tomēr, ja tāda iecere bija, labāk būtu bijis, ja to skaidri ierakstītu likumā. Šobrīd viegli iespējams izteikt pretēju viedokli, ka šāda interpretācija ir mēģinājums “legalizēt” Reglamenta saturu, padarīt esošo par vēlamo…
Rakstā apgalvots, ka “ārējo normatīvo aktu hierarhijā Satversmes tiesas reglaments atrodas zemāk par likumu”. Interesanti, kādi apsvērumi to tā viennozīmīgi ļauj apgalvot. Tas, ka pilnvarojums izdot Reglamentu ietverts likumā? Tradicionāli tiesību normas vietu hierarhijā nosaka divi faktori: 1) institūcija, kura to pieņēmusi un 2) pieņemšanas procedūra. Reglamentu pieņem Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu. Piemēram, par Satversmes tiesas spriedumu kā normatīvo aktu M.Paparinskis rakstīja, ka tas ir augstāks par visiem normatīvajiem aktiem, izņemot Satversmi un konstitucionālos likumus (Satversmes tiesas spriedums kā normatīvs akts. Likums un Tiesības, 2003, nr.5, 148.lpp.). Taču lietas var izskatīt arī trīs tiesnešu sastāvā, spriedumu pieņemt ar balsu vairākumu.
Dita Amoliņa
15. Septembris 2015 / 10:51
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu. Daudz interesantu ideju, kas papildina izpratni par konstitucionālās kontroles tvērumu.
Satversmes tiesas reglaments tiešām ir fenomenāls tiesību institūts. Dažus apsvērumus par tā juridisko dabu kopā ar dr.iur. Anitu Rodiņu ieskicējām rakstā žurnālā “Juridiskā zinātne” Nr. 6. Proti, ir daudz praktisku dabas jautājumu, kas saitīti ar Satversmes tiesas reglemntu. Piemēram, 2012. gada aprīlī Satversmes tiesa saņēma konstitucionālo sūdzību, kurā līdztekus dažādiem prasījumiem bija ietverts lūgums vērtēt arī Satversmes tiesas reglamenta normas (67. punkts) atbilstību augstāka juridiskā spēka normām. Ja lieta tiktu ierosināta, varētu sākties diskusija par to, vai Satversmes tiesa šajā gadījumā nav tiesnesis pati savā lietā. Vienlaikus gan jānorāda, ka Satversmes tiesas procesa regulējuma atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām jau ir tikusi vērtēta (lietā Nr.2002-09-01).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties