Eiropas Savienības publisko iepirkumu tiesības atļauj noraidīt piedāvājumu, kura cenu pasūtītājs uzskata par nepamatoti lētu, ja vien pirms tam tiek ievērota inter partes procedūra.
Konkurences tiesību jurists ar "nepamatoti lētu cenu" saprot "plēsonīgu cenu" (angļu val. – predatory price), un tālāk nāk prātā pamatlikums, ka plēsonīgi zemu cenu prakse ir aizliegta vienīgi dominējošiem uzņēmumiem. Dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu neierobežo pietiekams konkurences spiediens, un tāpēc tam ir uzlikta īpaša atbildība nepieļaut, ka tā rīcība kaitē efektīvai konkurencei tirgū, tostarp piemērojot pārmērīgi zemas cenas. Visiem pārējiem ir atļauts noteikt cenas pēc savas vēlēšanās.1 Kāpēc tad attiecībā uz publisko iepirkumu līgumu piešķiršanu pastāv citi noteikumi?
Pastāv vēl divas pārsteidzošas nepamatoti lēta piedāvājuma regulējuma īpatnības. Pirmkārt, nepamatoti lēta piedāvājuma jēdziens nav definēts. Otrkārt, pasūtītājiem nav pienākuma, bet ir tikai tiesības noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumus. Tādējādi var, piemēram, būt, ka vienā gadījumā dominējoša uzņēmuma plēsonīgi lēts piedāvājums netiek noraidīts, kamēr citā gadījumā dominējoša uzņēmuma konkurenta piedāvājums tiek noraidīts tā iemesla dēļ, ka tas ir pārāk lēts salīdzinājumā ar dominējošā uzņēmuma cenu (kura tikpat labi var būt arī pārmērīgi augsta).
Šajā rakstā no konkurences tiesību jurista viedokļa kritiski apskatīts ES publisko iepirkumu tiesību regulējums attiecībā uz nepamatoti lētiem piedāvājumiem, saskatot risku, ka šis regulējums var radīt efektīvu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu tirgos.
1. Konkurence ir galvenais ES publisko iepirkumu tiesību mērķis
Augstākie ES mērķi ir definēti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, centrālais no tiem ir iekšējā tirgus izveidošana.
Galvenais ES publisko iepirkumu tiesību mērķis, kā redzams no dažiem turpmāk minētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumu citātiem, ir atvērt publiskos iepirkumus konkurencei.
"Direktīvas galvenais mērķis tādējādi ir nodrošināt konkurenci publiskajiem būvdarbu līgumiem. Tieši pakļaušana Kopienas konkurencei saskaņā ar Direktīvā noteikto kārtību nodrošina izvairīšanos no publisko institūciju padošanās favorītisma riskam (..)."2
"Direktīvas mērķis ir (..) veicināt efektīvas konkurences veidošanos publisko līgumu jomā."3
"Tādējādi tiesa secināja, ka viens no Kopienas publiskā iepirkuma noteikumu mērķiem ir panākt plašāko iespējamo konkurences nodrošināšanu (..) un ka Kopienas tiesību uzdevums ir nodrošināt plašāko iespējamo pretendentu piedalīšanos konkursos (..). Papildus jānorāda, ka plašākā iespējamā konkurences nodrošināšana tiek apsvērta ne tikai no Kopienas intereses par brīvu preču un pakalpojumu plūsmu viedokļa, bet arī no paša konkrētā pasūtītāja intereses viedokļa, kuram tādējādi būs lielāka iespēja izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu, kurš vislabāk atbilstu attiecīgās publiskās iestādes vajadzībām (..)."4
Būtībā Renco lieta piedāvā perfektu recepti, kā atbrīvoties no nevēlama pretendenta – vismaz būvdarbu līgumu gadījumā. |
Šāds mērķis jāsasniedz, lai likvidētu pamatbrīvību ierobežojumus un aizsargātu to vienas dalībvalsts komersantu intereses, kuri vēlas pārdot savas preces vai pakalpojumus pasūtītājiem citās dalībvalstīs, t.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.