Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanas līgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389. panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu.
Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304. pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris.
Ja tiesa piemērojusi tiesību normu, kura konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro, taču tas nav radījis lietas nepareizu izspriešanu pēc būtības, kasācijas instances tiesa spriedumu uz šā pamata neatceļ, bet izskaidro attiecīgo tiesību normu piemērošanas jautājumus.
Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments šāda sastāva: tiesnesis referents A. Strupišs, tiesnese I. Lauka, tiesnese M. Zāģere, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar dzīvojamās mājas /adrese/, Rēzeknē, dzīvokļu īpašnieku un SIA "Rēzeknes Namsaimnieks" kasācijas sūdzībām par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012. gada 12. oktobra spriedumu dzīvojamās mājas /adrese/, Rēzeknē, dzīvokļu īpašnieku prasībā pret SIA "Rēzeknes Namsaimnieks" ar trešo personu Rēzeknes pilsētas domi par parāda un likumisko procentu piedziņu. Civillietu departaments
konstatēja
[1] Dzīvojamās mājas /adrese/, Rēzeknē (turpmāk arī dzīvojamā māja), dzīvokļu īpašnieki 2011. gada 14. decembrī Rēzeknes tiesā cēluši prasību pret SIA "Rēzeknes Namsaimnieks" par parāda un likumisko procentu piedziņu.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.
[1.1] Dzīvojamo māju /adrese/, Rēzeknē, pārvaldīja un apsaimniekoja Rēzeknes pilsētas Dzīvokļu saimniecības uzņēmums, kas tika reorganizēts par SIA "Rēzeknes Namsaimnieks". Ar katra dzīvokļa īpašnieku/īrnieku tika noslēgts pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums.
Ar Rēzeknes pilsētas domes 2001. gada 29. novembra lēmumu Nr. 204 dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodotas tās īpašniekiem. Rēzeknes pilsētas dome, pamatojoties uz 2001. gada 27. decembra aktu, nekustamo īpašumu /adrese/, Rēzeknē, no 2002. gada 1. janvāra nodevusi dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
[1.2] Ar Rēzeknes pilsētas domes 2000. gada 10. augusta lēmumu Nr. 149 Rēzeknes pilsētas domes Dzīvokļu saimniecības uzņēmumam no 2001. gada 1. janvāra uzdots veikt atsevišķu finanšu uzskaiti katrā dzīvojamā mājā.
SIA "Rēzeknes Namsaimnieks" informācijā par ieņēmumu-izdevumu uzskaiti par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu 2001. gadā norādīts līdzekļu atlikums uz 2002. gada 1. janvāri 1905,34 Ls, dzīvokļu īpašnieku parādi 2002. gada 1. janvārī – 2 374,53 Ls, bet saskaņā ar atbildētājas izsniegto parādnieku sarakstu 2005. gada 1. janvārī parāda atlikums bija 577,01 Ls.
Atbildētāja naudas līdzekļus 2001.gadā saņēmusi prettiesiski un tos nav atmaksājusi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
