6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pamata prasības kriminālprocesā izvirzāmo aizdomu saturam
7
Dr.iur.
Aleksandrs Berezins
zvērināts advokāts, ZAB “Iustus” 

Aizdomās turētās personas ir visneaizsargātākā kriminālprocesā iesaistīto personu grupa agrīnajā procesa stadijā. Varētu iebilst, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 60.2, 66. pantā un vairākās citās kriminālprocesuālajās normās nostiprinātās tiesības garantē pietiekami plašas iespējas personai aizstāvēties. Taču likumā paredzēto tiesību pilnvērtīgā realizācija nav iespējama bez pietiekami saprotama skaidrojuma par pret personu izvirzītajām aizdomām. Aizstāvības īstenošanā izmantojamo tiesību izlietojums var būt patiesi efektīvs vienīgi tad, ja pietiekami skaidri un detalizēti personai ir paziņoti konkrēti faktiskie un juridiskie apstākļi, kuri likti aizdomu pamatā. Pretējā gadījumā tiesībām uz aizstāvību un taisnīgu procesa norisi ir tikai deklaratīvs raksturs.

Lēmumam, ar kuru personai kriminālprocesā tiek piešķirts aizdomās turētā statuss, ir īpaša nozīme tādēļ, ka tam jānodrošina cilvēka kriminālprocesuālo pamattiesību savlaicīga un pilnvērtīga realizācija. Saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta trešās daļas a) punktu personas tiesības tikt nekavējoties informētai viņai saprotamā valodā un detalizēti par izvirzītās apsūdzības1 raksturu un iemeslu ir attiecināmas uz obligāti garantējamu procesuālo tiesību minimumu.

Neraugoties uz to, ka KPL ir piemērojams kopš 2005. gada 1. oktobra, tikai 2009. gada 1. jūlijā KPL spēkā stājies 398.1 pants, kas satur tiesisku regulējumu attiecībā uz lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto. Tajā ir noteikti minimālie standarti, kas tiek izvirzīti šā lēmuma saturam, ir paredzēti lēmuma grozīšanas noteikumi un ietverta nostāja par tā nepārsūdzamību.

Ar nožēlu jāatzīst, ka praksē lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turēto saturiski visbiežāk neatbilst likuma izvirzītajām prasībām. Šādu situāciju, iespējams, veicina apstāklis, ka minētais nolēmums nav pārsūdzams, kas formāli ļauj procesa virzītājam sagatavot šo procesuālo dokumentu atbilstoši personīgajai izpratnei par KPL 398.1 panta pirmās daļas noteikumu interpretāciju un attiecīgajā izmeklēšanas iestādē pieņemtajai praksei.

Minētie apstākļi liek juristiem aizdomāties par nepieciešamību pēc diskusijas par KPL 398.1 panta noteikumu piemērošanu un kriminālprocesuāli tiesiskās reglamentācijas pilnveidošanas iespējamiem risinājumiem.

 

Aizdomu formulēšanas prakse

Atbilstoši KPL 398.1 panta pirmajā daļā noteiktajam lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda:

  1. izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

  2. noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

  3. pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona;

  4. aizdomās turētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu.

Šā pētījuma gaitā ir analizēti 42 Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Drošības policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī citu izmeklēšanas iestāžu kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turēto par dažāda veida noziedzīgajiem nodarījumiem, kas lielākoties bija pieņemti laika posmā no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada jūlijam ieskaitot. Jāatzīst, ka izpētes rezultāti nav iedvesmojuši. Tie ļauj secināt, ka vienīgā no likuma izvirzītajām prasībām attiecībā uz šā kriminālprocesuālā nolēmuma saturu, kuras ievērošana praksē nesagādā problēmas, ir aizdomās turētās personas datu ierakstīšana.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nule
6. Novembris 2015 / 00:05
0
ATBILDĒT
pamēģini kā aizdomās turamais likumiski ko pierādīt, tā ar vienpersonisku lēmumu tev piesaka tiesu medicīniski psihiatrisko pārbaudi un fiksi uztaisa par psihiski nepieskaitāmu un aizbāž muti
Proficius Aliri
7. Oktobris 2015 / 23:58
0
ATBILDĒT
Rakstā izteiktie priekšlikumi ir tāds terminoloģisks esošā regulējuma pārveidojums, kas, iespējams, praksē nekādas būtiskas pārmaiņas neradītu. Jau spēkā esošā KPL 398.1 panta redakcija pilnībā ļauj realizēt norādītās prasības. Šā panta pirmā daļa prasa norādīt tos konstatētos faktiskos apstākļus, kas pamato, vai vispār ir noticis noziedzīgs nodarījums. Panta otrā daļa prasa norādīt nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Savukārt panta trešajā daļā prasītais pamatojums ļauj atkarībā no konkrētajiem apstākļiem brīvi atklāt tos faktiskos apstākļus (t.sk., laiks, vieta, paņēmieni u.tml.) un pierādījumus, kas pamato attiecīgo pieņēmumu.
Tikmēr rakstā garāmejot minēts cits apstāklis, kas patiešām izskatās kā KPL 398.1 panta otrās daļas patiesās jēgas ignorēšana un tās piemērošanas izkropļojums. Tā ir pieminētā sūdzība par procesa virzītāja rīcību sakarā ar izvirzīto aizdomu satura nepilnībām. Vai šādas sūdzības patiesais mērķis un tās izskatīšanas sekas nav lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto izvērtēšana? Ar ko gan šādas sūdzības izskatīšana atšķiras no lēmuma pārsūdzēšanas?
BET!
6. Oktobris 2015 / 23:54
0
ATBILDĒT
Bet autors atspoguļo vairāk aizstāvības poziciju. Gribētos arī zināt viņa viedokli kā izmeklētājam nodrošināt līdzsvaru starp izmeklēšanas noslēpumu (tas tiešām dažreiz ir ļoti svarīgs pirmstiesas izmeklēšanas stadijā) un prasību norādīt "konkrētas ziņas, ar kurām pamatotas aizdomas pret konkrēto personu"!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties