6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pamata prasības kriminālprocesā izvirzāmo aizdomu saturam
7
Dr.iur.
Aleksandrs Berezins
zvērināts advokāts, ZAB “Iustus” 

Aizdomās turētās personas ir visneaizsargātākā kriminālprocesā iesaistīto personu grupa agrīnajā procesa stadijā. Varētu iebilst, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 60.2, 66. pantā un vairākās citās kriminālprocesuālajās normās nostiprinātās tiesības garantē pietiekami plašas iespējas personai aizstāvēties. Taču likumā paredzēto tiesību pilnvērtīgā realizācija nav iespējama bez pietiekami saprotama skaidrojuma par pret personu izvirzītajām aizdomām. Aizstāvības īstenošanā izmantojamo tiesību izlietojums var būt patiesi efektīvs vienīgi tad, ja pietiekami skaidri un detalizēti personai ir paziņoti konkrēti faktiskie un juridiskie apstākļi, kuri likti aizdomu pamatā. Pretējā gadījumā tiesībām uz aizstāvību un taisnīgu procesa norisi ir tikai deklaratīvs raksturs.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nule
6. Novembris 2015 / 00:05
0
ATBILDĒT
pamēģini kā aizdomās turamais likumiski ko pierādīt, tā ar vienpersonisku lēmumu tev piesaka tiesu medicīniski psihiatrisko pārbaudi un fiksi uztaisa par psihiski nepieskaitāmu un aizbāž muti
Proficius Aliri
7. Oktobris 2015 / 23:58
0
ATBILDĒT
Rakstā izteiktie priekšlikumi ir tāds terminoloģisks esošā regulējuma pārveidojums, kas, iespējams, praksē nekādas būtiskas pārmaiņas neradītu. Jau spēkā esošā KPL 398.1 panta redakcija pilnībā ļauj realizēt norādītās prasības. Šā panta pirmā daļa prasa norādīt tos konstatētos faktiskos apstākļus, kas pamato, vai vispār ir noticis noziedzīgs nodarījums. Panta otrā daļa prasa norādīt nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Savukārt panta trešajā daļā prasītais pamatojums ļauj atkarībā no konkrētajiem apstākļiem brīvi atklāt tos faktiskos apstākļus (t.sk., laiks, vieta, paņēmieni u.tml.) un pierādījumus, kas pamato attiecīgo pieņēmumu.
Tikmēr rakstā garāmejot minēts cits apstāklis, kas patiešām izskatās kā KPL 398.1 panta otrās daļas patiesās jēgas ignorēšana un tās piemērošanas izkropļojums. Tā ir pieminētā sūdzība par procesa virzītāja rīcību sakarā ar izvirzīto aizdomu satura nepilnībām. Vai šādas sūdzības patiesais mērķis un tās izskatīšanas sekas nav lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto izvērtēšana? Ar ko gan šādas sūdzības izskatīšana atšķiras no lēmuma pārsūdzēšanas?
BET!
6. Oktobris 2015 / 23:54
0
ATBILDĒT
Bet autors atspoguļo vairāk aizstāvības poziciju. Gribētos arī zināt viņa viedokli kā izmeklētājam nodrošināt līdzsvaru starp izmeklēšanas noslēpumu (tas tiešām dažreiz ir ļoti svarīgs pirmstiesas izmeklēšanas stadijā) un prasību norādīt "konkrētas ziņas, ar kurām pamatotas aizdomas pret konkrēto personu"!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties